Latvijai ir potenciāls attīstīt nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas, taču viens no izaicinājumiem ir izpratnes trūkums, kas ir skaidrojams ar zemo iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, pauda Latvijas Skautu un Gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) projektu vadītāja Agnija Jansone.
Viņa norādīja, ka pašlaik kvalitātes līmenis jaunatnes organizācijām ir zems. Viņasprāt, nav skaidrības par visiem spēlētājiem, to līdzvērtīgumu un prioritārajiem fokusiem sasniegt valsts jaunatnes politikas mērķus.
"Piemēram, laikā, kad Latvijā 2009.gadā bija ekonomiskā krīze, diskutēja, vai tādu funkciju kā darbs ar jaunatni valstī vajag saglabāt. Tikmēr igauņi diskutēja, kādā veidā organizācijās vēl var investēt. Viņi nevis nogrieza resursus, bet gan pielika klāt, lai nevalstiskās organizācijas varētu darboties un attīstīties", sacīja Jansone.
Viņa informēja, ka pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, un pozitīvi vērtējams arī valsts jaunatnes politikas budžeta pieaugums 0,7 miljonu eiro apmērā, taču tas joprojām esot salīdzinoši zems.
Kā informēja Jansone, lai pārrunātu attīstības iespējas jaunatnes nevalstisko organizāciju atbalsta mehānismos, LSGCO šonedēļ tikās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP).
Tikšanās laikā tika pārrunāts darbs ar jaunatni Covid-19 pandēmijas laikā, sadarbība ar pašvaldībām, tai skaitā jautājumi par telpām jaunatnes organizācijām, iespējamie finansēšanas modeļa uzlabojumi jaunatnes organizācijām, kā arī esošā sadarbības instrumentu kvalitātes uzlabošana.
Jansone norādīja, ka iepriekš nav bijusi vienlīdzība starp darba organizēšanu jaunatnes organizācijās un sporta un interešu izglītības nodarbībās. To ministre bija solījusi apzināt, un ceturtdien valdība pieņēma jaunus grozījumus attiecībā uz darba ar jaunatni nodarbību norisi.
Tāpat tikšanās laikā tika aktualizēta pašvaldības resursu pieejamība. Jansone norādīja, ka pašlaik telpas un materiāltehniskie resursi ir pieejami pārsvarā tikai interešu izglītības sistēmā esošiem, lai arī
likums paredz sabiedriskā labuma organizācijām iespēju pašvaldības un valsts telpas izmantot bez maksas. Jansone uzsvēra, ka ikdienā tādu gadījumu esot maz.
LSGCO sarunā ar Muižnieci akcentēja nepieciešamību valstiski stiprināt un atbalstīt nacionālā mēroga jaunatnes nevalstiskās organizācijas. Organizāciju uztrauc kopējā kvalitāte, kādā tiek veikts darbs ar jaunatni.
"Pašvaldībās līdztekus brīvprātīgajiem jaunatnes organizācijās ir pašvaldības jaunatnes darbinieki, kas ar lielu entuziasmu veic darbu pat bez iepriekšējām zināšanām, taču zemāka atalgojuma dēļ cilvēks izdeg un aiziet projām kaut kur, kur maksā vairāk. No tā cieš jaunietis," stāstīja Jansone.
Viņa uzsvēra, ka iesākumā kopējo kvalitātes standartu nosaka definējums, kas vispār ir darbā ar jaunatni iesaistītie. Vienlaikus esot būtiski skaidrot, ka jaunatnes organizācijas ir pilsoniska, brīvprātīga iniciatīva nevis interešu izglītības sistēma.
Tikšanās laikā ministre apgalvojusi, ka apzinās nacionālā mēroga jaunatnes nevalstisko organizāciju svarīgumu.
