Pirms kāda laika internetā ieminējos, ka manā mājsaimniecībā ir ļoti augsts elektrības patēriņš, jo tā nu sagadījies, ka daudzdzīvokļu mājā, kurā man pieder dzīvoklis, iespējama tikai apkure ar elektrību. Daži ieteica pārvākties uz kādu vietu, kur ir normāla apkure. Kas, protams, būtu lieliska reakcija uz pirmajiem ārpusnormas tarifiem.
Jā, atskatoties pagātnē – droši vien jau sākotnēji vajadzēja iegādāties īpašumu kaut kur citur. Toreiz svārstījos starp dzīvokli ar elektrības apkuri Čiekurkalnā un divstāvu villu kāpu zonā Jūrmalā. Par labu dzīvoklim Rīgā nospēlēja vienīgi fakts, ka Jūrmalas mājai bija ļoti stāvs piebraucamais ceļš un man negribējās sev un sievai pirkt katram jaunu pilnpiedziņas apvidus auto. Turklāt – pēc pāris gadiem tādu pašu būtu jāpērk arī meitai.
Tagad, kad elektrības rēķins nu jau manāmi pārsniedz vidējo mēnešalgu valstī, saprotu, ka tomēr pieņēmu nepareizu lēmumu. Valdības izpratnē es noteikti esmu ļoti turīgs oligarhs, kuram nekāda palīdzība nav nepieciešama. Man radies iespaids, ka viņi iedala valsts iedzīvotājus šādās trijās kategorijās:
1. bomži
2. maznodrošinātie, pensionāri, daudzbērnu ģimenes
3. biezie