Par 43 īpašumiem pērn samazināts VNĪ portfelī valstij piederošo degradēto būvju skaits

Tostarp 35 ēkas pārdotas, divas nodotas pašvaldībām, divas būves demontētas (Rīgā, Rūdolfa ielā 5 un "Rauziņas" Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā), trīs ēkas atjaunotas, novēršot to degradācijas pazīmes un saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu, bet viena būve dzēsta no Valsts zemes dienesta kadastra.

Vienlaikus kompānijā norāda, ka VNĪ pērn saņēma pārvaldībā vairākus desmitus īpašumu, kuru sastāvā ir 32 grausti, norāda Vārna.

Kopš 2018.gada sākuma, kad VNĪ portfelī bija apmēram 200 kapitālsabiedrībai nodotu degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), degradēto īpašumu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi - šobrīd VNĪ pārvaldībā ir 96 degradēti īpašumi, no tiem 14 Rīgā.

Vārna skaidro, ka lielākā daļa valsts pārvaldei nederīgo īpašumu tiek virzīti pārdošanai par ekonomiski pamatojamu cenu, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa - kultūrvēsturiskie objekti, kas valsts pārvaldei ilgtermiņā ir nepieciešami, tiek atjaunoti. Pērn to vidū bija "Saktas" māja Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Iekšējā drošības biroja mājvieta Krišjāņa Valdemāra ielā 1A, Rīgā, un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēka Daugavpilī.

"Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanai - mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti," pauž Vārna.

VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs - VNĪ pārvaldībā ik gadu nonāk virkne ministriju valdījumā esošu īpašumu, kam nav rasts pielietojums publisko funkciju nodrošināšanai, likvidētas mācību iestādes reģionos, kas savu darbību pārtraukušas, bezsaimnieka manta un likvidētu uzņēmumu īpašumi. Lielākajā daļā gadījumu šo īpašumu sastāvā ir sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, arī daļēji un pilnībā sagruvušas ēkas.

Vārna skaidro, ka atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts katra īpašuma stāvoklis, veikta iestāžu aptauja, apzinot iespējas to izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatīti īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji.

Ilgtermiņā valstij neizmantoto īpašumu uzturēšana ir dārga, uzsver Vārna, piebilstot, ka racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās tad, kad ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. VNĪ pārvalda ēkas, taču par šo ēku pielietojumu lemj attiecīgās nozares lietotāji, tādēļ uzņēmuma pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas savu pielietojumu vēl gaida, no kurām redzamākie piemēri ir Tetera nams Brīvības ielā 61, Rīgā, ēka Pils laukumā 2, Rīgā, kas rezervēta kultūras funkcijai, un Mežotnes pils. Gaidot nozares lēmumu par to turpmāko pielietojumu, VNĪ tās turpina uzturēt, lai novērstu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

VNĪ vadībā 2021.gadā pabeigti būvdarbi 29 valstij nozīmīgu objektu attīstībā par 38,77 miljoniem eiro. Šobrīd turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro.