Ārste: Trešdaļai cilvēku pēc vieglas pārslimošanas potenciāli var attīstīties "ilgstošais Covid-19"

FOTO: Reuters/ScanPix

Neskatoties uz to, ka Covid-19 pārslimots viegli, daļai pacientu pēc tam var saglabāties ilgstoši paliekošas veselības problēmas, tā Veselības ministrijas rīkotajā ekspertu sarunā skaidroja ģimenes ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Morfoloģijas katedras pasniedzēja Gundega Skruze-Janava.

Kontekstā ar imunitātes iegūšanu pārslimojot vai vakcinējoties, ārste pauda nostāju, ka vakcinēties pilnīgi noteikti ir labāk nekā pārslimot. Pēc viņas sacītā, pat viegli pārslimojot, trešdaļai cilvēku tik un tā var potenciāli attīstīties tā sauktais "ilgstošais Covid-19".

"Tas nozīmē, ka pat pēc vieglas slimošanas trīs līdz 12 mēnešus var saglabāties kāds no ikdienā nogurdinošiem simptomiem," atzīmēja mediķe.

Šo simptomu vidū esot nogurums, elpas trūkums, sirdsklauves un sāpes krūtīs. Tāpat varot parādīties kognitīvi traucējumi, koncentrēšanās grūtības, nomāktība, trauksme, kā arī locītavu vai muskuļu sāpes.

Saskaņā ar ārstes pausto, pēdējās nedēļās to Covid-19 pacientu vidū, kuriem tiek analizēts vīrusa paveids,

biežāk tiek atrasts omikrons, kurš bērnu vecuma grupās patlaban ir izplatījies īpaši plaši.

Savukārt uz jautājumu, vai nākotnē potenciāli varētu būt jāievieš "lokdauns", Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa atbildēja, ka tas drīzāk būs politisks lēmums, taču, viņasprāt, raugoties no medicīniskās puses, slimnīcu pārslodzes iestāšanās varētu liecināt par šādu nepieciešamību.

"Protams, ja slimnīcas tomēr kļūs pārpildītas, es domāju, ka nekas cits neatliks, jo jāsaprot, (..) ka pārpildītas slimnīcas ar Covid-19 pacientiem nenozīmē vien to, ka citi Covid-19 pacienti nevar saņemt aprūpi, bet gan arī to, ka pacienti ar regulārām slimībām, jebko - apendicītu vai iekaisušu žultspūsli -, nevar saņemt palīdzību," savu skatījumu pamatoja eksperte.

Nostājai, ka "lokdauna" ieviešana būs drīzāk politisks nekā medicīnisks jautājums, pievienojās arī Skruze-Janava.

"Tas ir jautājums ne tikai no medicīniskās, bet arī ekonomiskās puses skatoties. Tas ir jautājums par to, kāda ir situācija katrā pilsētā, katrā novadā, katrā skolā un katrā darbavietā," stāstīja mediķe.

Uz augšu
Back