„Kaspersky” Latvijā: datu aizsardzība nav tikai IT speciālistu uzdevums

Par personas datu aizsardzību jau kādu laiku interesējas ne tikai IT gīki un kiberpanki. Mēs varam novērot, ka tā ir kļuvusi par galveno tematu sabiedriskās diskusijās, kas skar personiskās tiesības un cilvēktiesības, aizsardzību un drošību, kā arī uzņēmējdarbības ētiku.

Pandēmijas dēļ mēs esam izveidojuši jaunus digitālos paradumus, kas ne tikai aktualizē šo problēmu, bet arī katra indivīda ikdienā izvirza priekšplānā personas un citu datu aizsardzību un tamlīdzīgus jautājumus. Uz globālo savienojamību balstās elementārākās sabiedrības pamatfunkcijas, piemēram, loģistika, valsts pakalpojumi un banku darbība. Patērētāji sazinās ar uzņēmumiem, izmantojot ziņapmaiņas lietotnes, un pasūta pārtikas piegādi aplikācijās, zinātniskās konferences notiek virtuālo konferenču platformās, tāpat lietu internets ir fakts — mūs ielenc viedie ledusskapji un putekļsūcēji, kā arī daudzās mājsaimniecībās ienācis attālinātais darbs. Šajā attālināšanās posmā mēs vairāk laika pavadām arī sociālajos medijos, mēģinot uzturēt vismaz virtuālo sabiedrisko dzīvi. Dažkārt mēs aizraujamies, cenšoties atrast kādu izklaidi, vai citkārt akli uzticamies noklusējuma iestatījumiem, nepazīstamiem avotiem vai svešinieka interesei.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, Ziemeļeiropas Mentālās veselības centra valdes priekšsēdētāja Prof. Dr. med. Gunta Ancāne uzsver: "Katrs vēlas būt citiem nepieciešams un noderīgs. Viena no gudrības pazīmēm 21. gadsimtā ietver spēju izjust apdraudējumu, kas no ierastās realitātes pozīcijas šķiet netverams. Patlaban dzīvojam laikā, kad vērtīgs un pieprasīts darbinieks būs tas, kura spēks atspoguļosies spējā izprast ne vien tveramo realitāti, bet arī digitālo jeb neredzamo vidi ap mums. Jaunie spēles noteikumi prasīs no darbiniekiem būt ne tikai prasmīgiem digitālās vides lietotājiem, bet arī būt spējīgiem integrēt tās principu iesakņošanu ikdienas darba reālajā vidē - darbavietas un līdz ar to savas finansiālās labklājības labā."

„Kaspersky” gadskārtējā drošības biļetena sērijā, kurā aplūkotas iepriekšējā gada izšķirīgi svarīgas drošības tendences, noskaidrots, ka Eiropas kontekstā Baltijas valstis diemžēl izceļas ar augstu ļaunprātīgo aktivitāti. Satraucošā statistika parāda, ka Baltijas valstis ierindojas Eiropas valstu pirmajā desmitniekā saistībā ar vairāku veidu uzbrukumiem:

• uzbrukumi tīmekļlietotnēm — Latvija atrodas 1. vietā (21,11 %) pēc uzbrukumiem pakļauto lietotāju daļas, Igaunija 3. vietā (17,52 %) un Lietuva 8. vietā (14,21 %);
• ar kriptonaudas izracējiem saistīti uzbrukumi — Latvija atrodas 1. vietā (1,43 %) un Igaunija 2. vietā (1,29 %);
• vietēja inficēšana ar ļaunprogrammatūrām — Latvija atrodas 3. vietā (31,38 %), Igaunija 4. vietā (29,48 %) un Lietuva 6. vietā (27,11 %);
• banku ļaunprogrammatūru uzbrukumi — Latvija atrodas 8. vietā;
• Trojas zirgu izspiedēju uzbrukumi — Latvija atrodas 8. vietā un Igaunija 10. vietā;
• uzbrukumam pakļautie macOS lietotāji — Lietuva atrodas 8. vietā (8,14 %);
• pikšķerēšana — Latvija atrodas 10. vietā (12,26 %), bet Lietuva (11,99 %) un Igaunija (11,64 %) cieši aiz mums.

Tas skaidri parāda, ka nepieciešamība pārvērtēt personas un citu datu aizsardzības nozīmi un precizitāti pieaug un kļūst par vienām no mūsdienu visvairāk pieprasītajām zināšanām.

„Darbs no mājām ir palielinājis daudzu izpratni par personas datu aizsardzību, un liela loma tajā ir darba devējiem. Attālinātā darba kultūra var saglabāties arī pēc pandēmijas beigām. Tā kā ļaudis izmanto vienas un tās pašas ierīces gan darbam, gan personiskajām vajadzībām, uzņēmumu drošības dienestiem vajag vairāk lietotāju, kas rūpējas par drošību, lai aizsargātu šo plašo perimetru no uzbrukumiem un noplūdēm. Tas nozīmē vairāk drošības un personas datu aizsardzības mācību, kā arī vairāk ļaužu, kas šīs darba prasmes, piemēram, 2FA izmantošanu, liek lietā personiskajā dzīvē,” uzsver „Kaspersky” ģenerāldirektors Austrumeiropā Miroslavs Korens.

2019./2020. gadā par 767 % audzis to „Kaspersky” izstrādājumu lietotāju skaits, kas saskārušies ar mērķizspiedējvīrusiem — tās ir ļaunprogrammatūras, ko izmanto naudas izspiešanai no augsta līmeņa upuriem, piemēram, lieluzņēmumiem, valsts iestādēm un pašvaldību organizācijām. Tas liecina, ka kibernoziedznieki ļoti prasmīgi izmanto pārmaiņu laikus un ka ikviens darbinieks ir neaizsargāts katru dienu, jo darba devēji joprojām meklē veidus, kā pielāgoties situācijai. „Kaspersky” pētījums parāda, ka vairāk nekā puse (56 %) uzņēmumu lēmumpieņēmēju Eiropā labprāt piesaistītu ārējos drošības ekspertus, taču viņiem nav vajadzīgo resursu, lai atrastu uzticamu ekspertu.

„Kaspersky” ir veicis pētījumu, kā darbinieki pielāgojušies darbam no mājām, kādas ir problēmas un kāda darba devēju palīdzība vajadzīga. Aptaujas secinājumi un padomi gan darbiniekiem, gan darba devējiem atrodas ŠEIT. Lielāko daļu uzņēmumu datu aizsardzības pārkāpumu izraisa cilvēka rīcība, tāpēc viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties pret kibernoziedzību, ir kiberizpratnes palielināšana. Iemācieties no galvas šo kiberdrošības kontrolsarakstu, lai nodrošinātu, ka gan personiskie, gan uzņēmuma dati ir labi aizsargāti, jo problēmas var sagādāt tīrais nieks — pietiek ar vienas personas vienu nepareizu lēmumu.