Valdībā plašas diskusijas par ierobežojumu mīkstināšanu un prognožu precizitāti (14)

Otrdien valdības sēdē par ierobežojumu jautājumu starp valdības locekļiem izvērsās plaša diskusija pēc tam, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc ziņojuma par Covid-19 saslimušajiem norādīja, ka

valdībai būtu radikāli jāmaina sava pieeja attiecībā uz epidemioloģiskajām prasībām, ņemot vērā iepriekšējās prognozes,

kurās Covid-19 stacionēto skaits tika paredzēts krietni augstāks, nekā tas ir pašlaik.

Valdības vadītājs aicināja iepriekšējo grafiku izstrādātājus Ministru kabinetā prezentēt aktualizētus datus, jo valdībai tie būtu ļoti noderīgi turpmāku lēmumu pieņemšanā.

Tāpat premjers pauda, ka Latvijai vajadzētu salāgot savas epidemioloģiskās prasības ar Baltijas kaimiņvalstīm, Lietuvu un Igauniju, kur nav slēgtu nozaru. Viņš minēja, ka, piemēram, Igaunijas pilsēta Pērnava kļuvusi par ļoti aktuālu Latvijas iedzīvotāju atpūtas pilsētu, un tas liek uzdot jautājumus, vai esošie ierobežojumi attaisno tagadējos mērķus - mazināt ar Covid-19 slimnīcās nonākušo skaitu.

Kariņš sacīja, ka pašlaik pieejamie dati arvien skaidrāk parāda, ka slimnīcas nenoslogosies tādā līmenī, kā tas notika deltas paveida Covid-19 uzliesmojuma vilnī. Tādēļ, premjera ieskatā, iespējams,

atsevišķas normas būtu iespējams mainīt jau agrāk, tādā veidā demonstrējot elastīgumu.

Saistībā ar iepriekš Ministru kabineta sēdē rādītajiem modeļiem, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka, lai gan prognozes par hospitalizācijas rādītājiem nav piepildījušās, ar Covid-19 saslimušo personu skaits paredzēts precīzi. Cita starpā ministrs arī atzīmēja, ka modeļus radījušie eksperti bija Valsts kancelejas algoti eksperti, tādēļ jautājums par jaunu prognožu radīšanu esot novirzāms Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim.

Atsaucoties uz pirmdienas koalīcijas sanāksmi, Pavļuts atklāja, ka asas diskusijas bijušas par to, vai Latvijā būtu jāsaglabā sertifikātu sistēma.

Tāpat Pavļuts, atbildot premjera sacītajam, atklāja, ka

Kariņš maldās, ja uzskata, ka Veselības ministrija (VM) pašlaik pieņem lēmumus, balstoties uz novecojošiem datiem.

VM pašlaik ievērojot to, ka saslimstības ziņā Latvija ir jau pavisam tuvu šī viļņa pīķim.

Tāpat Pavļuts aicināja respektēt primārajā veselības aprūpē strādājošos, kuriem situācija ir ļoti smaga, tādēļ lēmumus ar ierobežojumu atvieglošanu sasteigt nevajadzētu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) diskusijā atzīmēja, ka, pēc viņam pieejamās informācijas, Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā diskusija par ierobežojumu atvieglošanu jau notikusi, tomēr tā līdz šim nav bijusi rezultatīva. Tāpat vēl vairāki valdības locekļi, tostarp ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), uzdeva jautājumus par OVG darba efektivitāti.

Atbildot uz ministru komentāriem, Valsts kancelejas direktors un OVG vadītājs Citskovskis atzīmēja, ka OVG notiek diskusijas, kuru rezultātā ir jāpanāk vienošanās starp dažādām pusēm, kuru viedokļi bieži ir atšķirīgi, un ja sēdēs netiek panākts vienots viedoklis, tad ir nepieciešama politiska līmeņa vienošanās. Citskovskis skaidroja, ka viņš kā OVG vadītājs nevar piespiest nevienu sadarboties.

Valdības locekļu diskusijā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka tāpat ierobežojumu kontekstā ir jāvērtē arī finanšu aspekts, jo valstij turpmāk aizņemties kļūs arvien dārgāk. Viņš uzsvēra, ka

Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas omikrona viļņa laikā "nav izdarījusi nevienu darbību", ar to saprotot - nav atcēlusi atsevišķus ierobežojumus.

Reirs sacīja, ka VM ierosinājums sagaidīt pīķi atvieglojumiem valstij dārgi maksā, vienlaikus apzinoties, ka Latvijas uzņēmēji vairākas reizes ir atklājuši, ka nevēlas saņemt atbalstu, bet gan tikai atļauju strādāt.

Vairāki ministri piekrita, ka OVG vajadzētu izstrādāt vairākus variantus, par ko vēlāk valdības sēdē varētu vienoties Ministru kabinets. Reizē premjers aicināja OVG mēģināt vienoties par vienu risinājumu, un, ja tas neizdodas, Ministru kabinetam prezentēt atsevišķus variantus.

Kariņš minēja, ka šī koalīcija lēmumus teju vienmēr pieņēmusi pēc vienošanās, nevis balsojuma principiem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) tikmēr valdības sēdes laikā sacīja, ka ir jāmaina veids, kādā strādā valdībā, jo krīzes apstākļos lēmumu pieņemšana ir pārāk novēlota.

Bordāns uzskata, ka valdības darbības stils ir pareizs, jo tiek uzklausīti visi viedokļi, bet šāds vadības stils aizņem daudz laika un neder valdības darbam krīzes apstākļos, līdz ar ko vairāki svarīgi lēmumi ir stipri novēloti. Viņš uzsver, ka Valsts sekretāru sanāksmes laikā tikai vienu vai divas reizes tika piedāvāti izstrādāti plāna variantu, kurus vēlāk varēja vērtēt valdība.

Ministra vērtējumā krīzes risināšanā ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem un tā ir jāvada ar izsvērtiem riskiem un risku analīzi, un tad starp diviem vai trijiem variantiem ministri var izvēlēties labāko risinājumu. Bordāns ir gatavs līdz nākamajai nedēļai piedāvāt piedāvājumu, kādā varētu būt vadāms valdības darbs.

Koalīcija turpinās diskusijas par iespēju "pārbīdīt" vakcīnu pret Covid-19 derīguma termiņa spēkā stāšanos

Koalīcija šonedēļ turpinās diskusijas par iespēju "pārbīdīt" vakcīnu pret Covid-19 derīguma termiņa spēkā stāšanos no 15.februāra, izriet no ministru diskusijām otrdienas valdības sēdē.

Vairāki ministri rosināja par prasību lemt jau otrdienas Ministru kabineta sēdē, tomēr tam nepiekrita veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš pauda, ka vairākās valdības sēdēs līdz šim ir runāts par balstvakcināciju un tās svarīgumu. Iepriekšējo sēžu laikā paustās ministru nostājas bijušas atšķirīgas no otrdien valdības sēdē paustajiem apsvērumiem.

Tādēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atbalstīt nozares ministra viedokli un jautājumu neforsēt, turpinot sarunas.

"Es būtu gatavs, protams, jebkurā brīdī sasaukt sēdi, un mums jau ir ierasts, mums ir vairākkārt bijušas rakstveida sēdes. Ja ir kāds lēmums, kuru mums vajadzētu pieņemt pirms mūsu kārtējās sanākšanas, mēs to arī parasti darām," sacīja Kariņš.

Veselības ministrs, komentējot šo jautājumu, argumentēja, ka kopš decembra ir būtiski krities to cilvēku skaits, kuriem sertifikāta nav, tādēļ šobrīd, valdībai, ieņemot atšķirīgu nostāju šajā jautājumā,

sabiedrībā tas varētu tikt uztvers kā balstvakcinēties atturošs signāls,

turklāt, mainot līdzšinējo pozīciju, Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu, kas nav konsekvents iepriekš paustajam.

Tāpat politiķis atklāja, ka pirmdien koalīcijas sanāksmē esot panākta vienošanās, ka koalīcijai būšot vēl viena diskusija, kur tiks panākta principāla vienošanās par to, kāda būs turpmākā valdības politika sertifikātu jautājumā. Balstoties uz šo, ministrs aicināja otrdienas valdības sēdē "neforsēt termiņu izmaiņas", tā vietā vienojoties par šo jautājumu turpmākās diskusijās, kas savukārt ļautu gala lēmumu pieņemt jebkurā no turpmākajām dienām.

Pašreizējais regulējums paredz, ka no 15.februāra Latvijā stāsies spēkā vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņš, kas attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiks attiecināts uz personām līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai balstvakcinācija pašlaik nav nepieciešama. Darba pienākumu veikšanai joprojām saglabājas prasība, pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.

Kariņš cīņā ar Covid-19 uzsver individuālās aizsardzības nozīmi un virzīšanos prom no kolektīviem ierobežojumiem

Cīnoties ar Covid-19 pandēmiju tās pašreizējā stadijā, būtu nepieciešams pievērst pēc iespējas lielāku uzmanību individuālajai aizsardzībai, tādējādi virzoties prom no no kolektīviem ierobežojumiem, pēc otrdienas valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš pauda, ka katram cilvēkam ir jāsaprot, ka labākā aizsardzība pret Covid-19 ir balstvakcinācija, pareizu masku nēsāšana un bieža testēšanās.

"Mums ir jāvirzās prom no sabiedrības ierobežojumiem, no ekonomikas ierobežojumiem, kas mums ļoti dārgi maksā, uz individuālu aizsardzību, kas mums nemaksā dārgi, mēs to varam izdarīt, mēs varam šādā veidā kā citas Eiropas valstis savā ziņā sadzīvot ar šo [vīrusu], stiprinot savu individuālu un līdz ar to arī savu kolektīvo aizsardzību bez nevajadzīgi liekiem ārējiem ierobežojumiem. Tas ir tas virziens, kurā es uzskatu, ka mums ir jāiet un pēc iespējas straujāk," sacīja premjers.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets par iespējamie epidemioloģiskās drošības ierobežojumu atvieglojumiem plāno spriest nākamnedēļ, 15.februārī. Vienlaikus premjers pēc otrdienas valdības sēdes žurnālistiem atklāja, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavs valdības sēdi par šo jautājumu sasaukt arī agrāk.