Apvienotā sabiedrisko mediju ēka varētu izmaksāt līdz 106 miljoniem eiro

Trešdien, 9.februārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē SEPLP prezentēja savu koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanu, kas ietver arī iespējamību tos nākotnē pārvietot uz vienotu ēku.

Pašlaik skaidrības par konkrētu vietu ēkai vēl nav, tomēr trešdien komisijas sēdes laikā deputātu vidū bija novērojama vienota attieksme, ka no SEPLP sagatavotajām iespējām sabiedrisko mediju darba organizācijai nākotnē būtu jāizvēlas tieši kopīgās ēkas iespēja.

Sēdes laikā izskanēja, ka faktiski būtu divas vietās tās potenciālajai celtniecībai - Rīgā Skanstes rajonā vai Zaķusalā, blakus esošajai LTV esošajai ēkai.

Prezentējot savu koncepciju par Latvijas Radio un LTV, SEPLP izklāstīja, ka rosina Latvijas Radio un LTV apvienot līdz 2024.gadam ar mērķi stiprināt sabiedriskos medijus, veicinot to ilgtermiņa attīstību un finansiālo patstāvību. Tāpat SEPLP prezentēja arī iecerēto sabiedrisko mediju finansējuma modeli, proti, to bāzējot kā noteiktu daļa no iedzīvotāju ienākumu un akcīzes nodokļu ieņēmumiem, lai tas piecu gadu laikā sasniegtu vidējo Eiropas līmeni - 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Saskaņā ar SEPLP piesaistīto finanšu ekspertu aprēķiniem, līdz 2027.gadam sabiedrisko mediju budžetam būtu pakāpeniski jāsasniedz 54,8 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 17 miljoniem eiro vairāk nekā pašlaik.

Pēc prezentāciju noklausīšanas Finanšu un Kultūras ministriju pārstāvji pauda, ka koncepcijai tās pašreizējā redakcijā pietrūkst konkrētības, un tā nav saskaņota ar minēto ministriju pārstāvjiem.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Karina Ploka pauda, ka FM nevar apstiprināt nevienu no koncepcijā parādītajiem skaitļiem, jo tie nav saskaņoti, kā arī tādējādi, protams, nav iekļauti valsts budžeta plānos. FM ieskatā, SEPLP piedāvātie sabiedrisko mediju finansēšanas modeļi, paredzot noteiktu daļu nodokļu apmēra sabiedrisko mediju finansējumam būtu politiska vienošanās, tomēr vienlaikus ir jāapzinās, ka šāda veida modelis tiek izmantots ļoti reti.

Tikmēr KM pārstāvis Kristers Pļešakovs norādīja, ka koncepcijā trūkst detalizēta skaidrojuma, kādēļ nepieciešams konkrēts finansējums.

Deputātu Māri Kučinskiun Ināru Mūrnieci sarunās izbrīnīja fakts, ka konkrētajās sarunās nav pilnībā iesaistītas ministrijas.

Kučinskis pauda, ka, lai šo piedāvājumu novestu līdz tādam līmenim, kurā varētu plānu prezentēt frakcijām, vēl nepieciešams liels darbs. Arī deputāte Dagmāna Beitnere-Le Galla komisijas sēdē atklāja, ka viņa SEPLP pašlaik sagatavoto materiālu redz kā melnrakstu un tam ir nepieciešama empīriskā daļa, kurā aprakstīti konkrēti risinājumi.

Vita Anda Tērauda, runājot par sabiedrisko mediju finansējumu, minēja, ka SEPLP izraudzītais modelis par konkrētu finansējumu no nodokļiem būtu labs variants, ņemot vērā iespēju šādā veidā medijiem plānot savu darbu ilgtermiņā, kā arī izvairīties no politiskās ietekmes finansējuma piešķiršanas procesā.

Andrejs Judins aicināja sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumam noteikt konkrētu scenāriju un laika grafiku par to, ko un cik ilgā laikā nepieciešams izdarīt. Līdzīgu aicinājumu izteica arī Mūrniece, kura rekomendēja diskusiju sadalīt pa fragmentiem, lai tā noritētu raitāk. Tam piekrita arī komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Sēdes beigās Kaimiņš aicināja SEPLP "nevilkt garumā" ar šo jautājumu risināšanu, lai komisijas sēdē pēc kāda laika līdzīgā sastāvā iesaistītās puses varētu turpināt savu sarunu par sabiedrisko mediju apvienošanu, tomēr šo sarunu nākamajās reizēs jau konkrētāk, iespējams, strukturizējot.

Jau ziņots, ka SEPLP rosina Latvijas Radio un LTV apvienot līdz 2024.gadam ar mērķi stiprināt sabiedriskos medijus, veicinot to ilgtermiņa attīstību un finansiālo patstāvību. Apvienošanu paredz SEPLP izstrādātā un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtā Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu.