Kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli un nedēļu no vietas snieg vai līst, autovadītājiem uzglūn dažādas briesmas, tostarp arī bedres asfaltā. Kā tās pamanīt, no tām izvairīties un bezizejas situācijā izbraukt cauri ar pēc iespējas mazākiem bojājumiem, vaicājām Drošas braukšanas skolas direktoram Jānim Vankam. Viņš saka "Pirmais, kad braucam, jāparedz ceļš, jāskatās vairāki soļi uz priekšu. Arī segums, pa kuru braucam.
Šaubīgos laikapstākļos jāsamazina arī braukšanas ātrums. Mēs nevaram braukt kā pa vācu autobāni. Kur atļauts liels ātrums un mēs zinām, ka viss ir kārtībā un, ja ne, tad tevi brīdinās 10 km pirms tam, ka kaut kas nav kārtībā. Mums ir tā, ka vakar braucu - viss bija labi, šodien braucu - un ir bedre.
Sniegputenī bedri visdrīzāk pamanīsim tad, kad jau būs par vēlu. Bet kā rīkoties, ja tomēr to redzam?
Jānis Vanks: "Ja pēkšņi esam bedri ieraudzījuši, viens variants ir apbraukt. Bet, lai to izdarītu, jāpārliecinās, ka blakus joslās nav automobiļu. Tas ir tad, ja bedre jāapbrauc, iebraucot citā joslā."
Bedres apbraukšana jāveic rāmi, izvairoties no asām kustībām.
DBS direktors norāda, ka stresam te pilnīgi noteikti nav vietas un nervozām darbībām pie stūres arī ne. To gan vieglāk pateikt nekā izdarīt. Un kā rīkoties, ja bedre pamanīta pārāk vēlu?
Jānis Vanks: "Savukārt, ja mēs jūtam, ka bedri nevaram apbraukt un trāpīsim iekšā, tad mazinām ātrumu. Jo mazāks ātrums, bedrē iebraucot, jo mazāks bojājums."
Bremzējam līdz pēdējam, bet nekādā gadījumā nebremzējam iekšā bedrē!
Jānis Vanks: "Un, tieši pirms trāpām bedrē, bremžu pedālis jāatlaiž. Tas var pasargāt no pilnīgi sasista diska un riepas un palīdzēt pilnīgi mierīgi pārbraukt bedrei."
Drošas braukšanas eksperts arī brīdina par novēloti pieņemtiem lēmumiem. Piemēram, ja lēmums apbraukt bedri tiek haotiski pieņemts pēdējā brīdī un bedrē auto iebrauc ar jau izgrieztiem riteņiem, tas ir vēl sliktāk. Līdzīgi ieteikumi attiecas arī uz peļķu apbraukšanu atkusnī un lietavās.
Jānis Vanks: "Pirmkārt, samazinām ātrumu. Ja varam apbraukt, apbraucam. Mēs varam pazaudēt numurzīmi, aplauzt visādas plastmasas apakšā, un vēl ir akvaplanēšanas risks."
Noslēgumā Vanks vēlreiz piekodina –
visa pamatā ir satiksmes un seguma vērošana tālāk par priekšā braucošo automašīnu.
Jānis Vanks: "Droša un ekonomiska braukšana ir skatīšanās uz priekšu un situācijas paredzēšana. Šeit ir tieši tas pats. Tas attiecas ne tikai uz bedrēm. Bieži vien var redzēt, ka zīmes nomainījušās, bet mēs braucam pa ierasto maršrutu. Nemaz neievērojam, ka nav atļauts kreisais pagrieziens, līnijas izmainītas vai sazin kas vēl."
