Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, ar kuru aicina Latviju un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ievērot iepriekš uzņemto saistību izpildi, liecina informācija EK mājaslapā.
EK aicina Latviju aizsargāt vidi no invazīvām svešzemju sugām (5)
Pakete pārkāpumu lietās ir veids, kā EK tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.
EK aicina 15 ES dalībvalstis, tai starpā arī Latviju aizsargāt vidi no invazīvām svešzemju sugām. Komisija aicina Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju īstenot dažādos noteikumus, kas paredzēti Regulā par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.
Invazīvu svešzemju sugu dzīvnieki un augi ir tādi, kas cilvēka iejaukšanās rezultātā netīšām vai apzināti tiek ieviesti dabiskā vidē, kurā tie parasti nav sastopami. Tas rada nozīmīgas negatīvas sekas to jaunajā vidē. Šīs sugas ir viens no pieciem galvenajiem biodaudzveidības zuduma cēloņiem Eiropā un citur pasaulē. Ar tām saistītu problēmu risināšana ir svarīgs aspekts ES centienos apturēt biodaudzveidības izzušanu, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā un Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030.gadam.
Attiecīgās 15 dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un EK paziņojušas rīcības plānu, kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas ES, introdukcijas un izplatīšanās ceļus. Liela daļa invazīvo svešzemju sugu ES tiek introducētas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi prioritēt un efektīvāk pārvaldīt sugu neapzinātas introdukcijas ceļus.
Turklāt Bulgārija, Grieķija un Rumānija vēl nav izveidojušas invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas ES, uzraudzības sistēmu vai iekļāvusi to esošajā sistēmā, lai gan tas bija jāizdara līdz 2018.gada janvārim.
Komisija 2021.gada jūnijā 18 ES dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā kā no 15 dalībvalstīm saņemtās atbildes nav apmierinošas, EK ir nolēmusi sniegt argumentētus atzinumus. Tagad dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā EK var nolemt lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.