Pk, 2.12.2022.

Tiesnesei dodoties atvaļinājumos un nonākot darbnespējā, pusotru mēnesi nespēj izvērtēt viņas atstādināšanu no amata

TVNET/LETA
Tiesnesei dodoties atvaļinājumos un nonākot darbnespējā, pusotru mēnesi nespēj izvērtēt viņas atstādināšanu no amata
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Edijs Pālens/LETA

Tiesnešu disciplinārkolēģija (TDK) vairāk nekā mēneša laikā nav lēmusi, vai atstādināt no amata Covid-19 obligātās vakcinācijas prasību apstrīdējušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Stuberovsku, jo tiesnese ilgāku laiku bijusi atvaļinājumā vai darbnespējā.

TDK ir saņemta lieta, kas ierosināta pret tiesnesi par necienīgu rīcību un darba pienākumu nepildīšanu,

lūdzot atstādināt tiesnesi no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad lietā stāsies spēkā galīgais nolēmums.

TDK janvāra sākumā nolēma neatstādināt tiesnesi no amata un lūgt Tiesnešu ētikas komisijai sniegt atzinumu. Lietas izskatīšana bija plānota 4.janvārī, bet, ņemot vērā, ka šajā dienā vēl nebija saņemts Tiesnešu ētikas komisijas atzinums, disciplinārlieta tika noņemta no izskatīšanas.

Janvāra sākumā tika saņemts arī tiesneses paziņojums, kurā viņa paziņoja, ka no 3. līdz 16.janvārim dosies atvaļinājumā. Šī iemesla dēļ tiesnese lūdza pārcelt lietas izskatīšanu.

TDK šā gada 13.janvārī saņēma vēl vienu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas lūgumu par tiesneses atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad lietā stāsies spēkā galīgais nolēmums. Lūgums pamatots ar to, ka ir mainījusies faktiskā situācija un papildināts normatīvais regulējums.

TDK nolēma, ka lūgumu skatīs 18.janvārī rakstveida procesā, par ko paziņoja tiesnesei un tiesas priekšsēdētājai. Uz TDK paziņojumu tiesnese atbildēja, ka viņa ir atvaļinājumā arī no 18.janvāra līdz 28.februārim, tādēļ lieta tika noņemta no izskatīšanas un noteikts, ka disciplinārlieta pēc būtības tiks skatīta 4.februārī.

Savukārt 3.februārī TDK saņēma tiesneses paskaidrojumus un lūgumu lietas izskatīšanu atlikt, jo ir darbnespējā. TDK 4.februāra sēdē lietas izskatīšana tika atlikta uz 18.februāri, kad disciplinārlietu plānots skatīt pēc būtības.

Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu tiesnesi var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā. Laikā no tiesas priekšsēdētājas atkārtota lūguma saņemšanas par atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas tiesnese darba pienākumus nepildīja un atrados attaisnotā prombūtnē līdz 28.februārim. Ņemot vērā šos apsvērumus, nav izskatīts atkārtots lūgums par atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesnese darba pienākumus nav veikusi un neveic ne klātienē, ne attālināti.

Iepriekš aģentūra LETA noskaidroja, ka

tiesnese nav sākusi vakcinācijas procesu, kas bija par pamatu, lai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja lūgtu TDK izvērtēt tiesneses atstādināšanu no tiesneša amata.

Stuberovska derīgu Covid-19 sertifikātu janvāra sakumā nebija uzrādījusi un pauda, ka atvaļinājuma laikā izvērtēs situāciju.

Jau vēstīts, ka Tiesnešu discplinārkolēģija tuvākajā laikā lems par piemērojamo sodu tiesnešiem, kuri aizvien nav ieguvuši derīgu Covid-19 sertifikātu.

Visi lietā iesaistītie tiesneši, kuri lūdza tiesu izvērtēt valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, ir iesnieguši apelācijas sūdzību, apliecināja Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikuma iesniedzēji bija Rīgas apgabaltiesas tiesneši Normunds Riņķis, Stuberovska un Olita Blūmfelde, kā arī divi Zemgales apgabaltiesas tiesneši - Svetlana Maršāne un Visvaldis Sprudāns.

Šī bija otrā šāda veida lieta, kas nonākusi līdz pirmās instances tiesas spriedumam, un abās lietās pieteikumi tika noraidīti. Kā pirmo tiesa noraidīja Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību pret vakcinēšanās pienākumu. Kopumā tiesa ir saņēmusi jau ap 200 šāda veida prasību pieteikumus.

Kā Ruckas lietas spriedumā skaidroja Administratīvā rajona tiesa, prasība pret obligāto vakcinēšanos tika noraidīta, jo labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu.

Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka valdības rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis - neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Abās lietās tika iesniegta apelācijas sūdzība.

Tāpat vēstīts, ka viens Rīgas apgabaltiesas tiesnesis kurš bija vērsies tiesā, apstrīdot valsts noteikto pienākumu obligāti potēties ir uzsācis vakcinācijas procesu, bet cits Rīgas apgabaltiesas tiesnesis ieguvis Covid-19 pārslimošanas sertifikātu, liecina aģentūras LETA esošā informācija.

Attiecībā uz diviem Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem ir pieņemti lēmumi par disciplinārlietas ierosināšanu un tie nodoti izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

Tiesnešus atstādināt no amata pienākumu pildīšanas var tikai Tiesnešu disciplinārkolēģija.

Covid-19 ierobežošanai Ministru kabinets noteica, ka publiskajā sektorā nodarbinātajiem līdz 15.novembrim bija jāvakcinējas pret Covid-19, bet tiem, kuri līdz šim datumam bija sākuši vakcinācijas kursu, taču vēl nebija saņēmuši Covid-19 vakcinācijas sertifikātus, varēja turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš bija noteikts pērnā gada 15.decembris.

Tādi paši nosacījumi attiecās arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Pašlaik valdošā koalīcija jau ir lēmusi tuvākajos mēnešos Covid-19 drošības prasības Latvijā mazināt.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu