Demogrāfs: Dzimstības pieaugums pēc pandēmijas ir mazticams (3)

Vienīgais, kā var ietekmēt šos rādītājus, būtu valdībai intensīvi "strādāt ar potenciālajām ģimenēm".

Mežs vērtēja, ka kopumā valdības lēmumi par atvieglojumiem jaunajām ģimenēm ar bērniem Covid-19 laikā un pašlaik par pabalstiem saistībā ar elektrības un gāzes cenām ir vērtējami visai pozitīvi, un kopējais pabalstu apjoms, ko jaunās ģimenes saņem no valsts, varētu būt pat apmierinošs, taču vēl jāatrisina bērnudārzu pieejamības jautājums.

Demogrāfs norādīja, ka privātie bērnudārzi ir pieejami visiem, taču tos var atļauties tikai turīgākā iedzīvotāju daļa, savukārt pašvaldību bērnudārzos vietu trūkstot, kas esot viens no iemesliem, kāpēc ģimenes atliek vai nevēlas īstenot plānu par bērnu.

Mežs atzīmēja arī mājokļu politiku, pie kuras valdībai būtu jāstrādā, jo bieži ģimenēm ar bērniem esot sliktākas iespējas tikt pie kredītiem mājokļa iegādei nekā cilvēkiem bez bērniem.

Galvenais iemesls, kāpēc pērn Latvijā tika reģistrēta pēdējos gados augstākā mirstība, bija Covid-19, pērnā gada mirstības tendences. Pērn Latvijā tika reģistrēti augstākie mirstības rādītāji pēdējo 20 gadu laikā, un vieni no zemākajiem dzimstības rādītājiem pēdējo 100 gadu laikā. Kā iemeslu augstajai mirstībai demogrāfs viennozīmīgi izcēla Covid-19. "Tie ir 5000 nomirušo, kas nebūtu nomiruši, ja nebūtu Covid-19," pamatoja demogrāfs.

Speciālists skaidroja, ka Covid-19 cilvēku veselību ietekmēja arī netiešā veidā, proti, pārslogoto slimnīcu dēļ daļa cilvēku nav tikuši pēc medicīniskas palīdzības, kas arī varēja veicināt mirstību.

Arī zemos dzimstības rādītājus zināmā mērā varot skaidrot ar Covid-19 izplatību, kas radīja ekonomisko krīzi un nestabilitāti, ietekmējot pāru lēmumus par ģimenes pieaugumu, stāstīja Mežs.

Viņš pauda, ka daudzām ģimenēm samazinājās ienākumi, kas ir faktors, kāpēc ģimenes atliek lēmumu par bērnu.

Tomēr galvenais iemesls zemajiem dzimstības rādītājiem ir tas, ka ar katru gadu Latvijā samazinās potenciālo vecāku - cilvēku reproduktīvajā vecumā - skaits, skaidroja Mežs. "Ja šo ģimeņu skaits ar katru gadu kļūst mazāks, attiecīgi arī piedzimušo bērnu skaits ir mazāks," teica Mežs.

Dzimstības rādītājiem iedzīvotāju vecuma struktūrai ir izšķiroša loma, jo bērni dzimst noteikta vecuma sievietēm, piebilda demogrāfs.

Prognozējot nākamajos gados gaidāmos mirstības rādītājus, demogrāfs pieļāva, ka, no vienas puses, šim skaitlim būtu jāsamazinās un jātuvojas iepriekšējo gadu rādītājiem, jo Covid-19 atkāpsies. No otras puses, medicīnas pakalpojumu pieejamība joprojām varētu būt apgrūtināta, jo saslimušo skaits joprojām ir liels un rindas uz medicīnas pakalpojumiem ir garas, pauda demogrāfs.

Mežs norādīja, ka valdībai būtu jādomā par medicīnas sistēmas spēju sniegt pieklājīgu medicīnas aprūpi pacientiem, lai medicīnas pakalpojumu trūkuma dēļ cilvēkiem nenāktos mirt.

Kā ziņots, pērn reģistrēts lielākais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, un 2021.gadā mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 cilvēkiem jeb 18%.

Turklāt, pērn reģistrēts arī viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem Latvijā pēdējo 100 gadu laikā.