Vairāk nekā 20 dzīvnieku patversmes Latvijā nepieciešamības gadījumā ir apliecinājušas gatavību uzņemt un aprūpēt bēgļu mājdzīvniekus no Krievijas karadarbības cietušās Ukrainas. TVNET uzrunātās patversmes un Ukrainas atbalsta biedrība norāda, ka vietas suņiem un kaķiem patversmēs ir atbrīvotas, taču pagaidām vēl neviens nav vērsies pēc palīdzības.
Pieļaujot, ka varētu rasties situācijas, kurās no Ukrainas ieceļojušajiem mājdzīvniekiem nav iespējams palikt kopā ar savu saimnieku un nepieciešams operatīvs risinājums pagaidu mājvietas atrašanai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aptaujāja Latvijas dzīvnieku patversmes par iespējām izmitināt dzīvniekus, ja šāda nepieciešamība rastos.
PVD ir informācija par vairāk nekā 20 patversmēm, kuras, nepieciešamības gadījumā, ir gatavas izmitināt dzīvniekus. Bet, kā norāda PVD pārstāve Ilze Meistere, vēl nav bijusi nepieciešamība uzrunāt kādu no patversmēm. Tāpat viņa norāda, ka pašlaik vēl nav pieejami dati par pārvestajiem dzīvniekiem no Ukrainas.
Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa un dzīvnieku patversme "Labās mājas" negaida lielu un strauju dzīvnieku pieplūdumu patversmē. "Nav tā, ka tagad liela masa velsies iekšā patversmē. Nebūs haoss, viss notiek diezgan centralizēti. Domāju, ka bēgļi šobrīd brauc pie kādiem draugiem, radiem vai paziņām. Un viņu dzīvnieki varētu dzīvot turpat. Tāda aicinājuma, ka jāizvieto patversmē, nav. Mēs PVD jau no paša sākuma devām piekrišanu kaķu un suņu uzņemšanai. Esam atbrīvojuši vietas, kur varētu izvietot dzīvniekus," sacīja dzīvnieku patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa.
Viņa arī pauda, ka iedzīvotāji izteikuši lielu atsaucību brīvprātīgajam darbam. Līdz šim aptuveni simts cilvēki piedāvājuši sniegt palīdzību ne tikai dzīvnieku aprūpē, bet arī transporta pakalpojumu nodrošināšanā un dzīvnieku barības piegādē.
Tāpat arī patversmes "Mežavairogi" pārstāvji TVNET atzina, ka neviens nav izteicis nepieciešamību izmitināt Ukrainas bēgļu mājdzīvniekus, bet patversme ir gatava sniegt palīdzību.
Arī Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca uzsver, ka patversmes ir gatavas uzņemt bēgļu mājdzīvniekus, bet pagaidām tādas vajadzības nav. "Kāda ukrainiete no Polijas stāstīja, ka aizkustinoši ir tas, ka poļi nav atteikušies uzņemt cilvēkus ar dzīvniekiem. Dzīvniekus nedrīkst atdalīt no cilvēkiem, viņiem jau tā ir trauma. Ukrainā noteikti ir patversmes, kas būtu jāevakuē, bet to šobrīd nav iespējams izdarīt."
PVD norāda, ka mājdzīvniekiem, kas kopā ar saviem īpašniekiem ieceļo Latvijā no Ukrainas, šobrīd tiek piemērotas atvieglotas ieceļošanas prasības. Tas nozīmē, ka, ieceļojot no Ukrainas, dzīvnieks tiks ielaists Latvijas teritorijā arī tad, ja nebūs iezīmēts ar mikroshēmu, vakcinēts pret trakumsērgu un nebūs veikts trakumsērgas antivielu līmeņa noteikšanas tests, kā ja dzīvniekam nebūs veselības sertifikāta.
Dzīvnieka īpašniekam visas formalitātes, tostarp dzīvnieka apzīmēšanu ar mikroshēmu, vakcinēšanu un trakumsērgas antivielu noteikšanas testu būs iespējams veikt pēc ieceļošanas Latvijā.
Streļeca atzīmē, ka Polija bija pirmie "ledlauži", kas ļāva iebraukt mājdzīvniekiem Eiropas Savienībā bez jebkādiem dokumentiem. "Agrāk, ieceļojot no Ukrainas, vajadzēja ne tikai čipu un trakumsērgas poti, bet arī uzrādīt trakumsērgas antivielu testu, kas bija sarežģīti un dārgi, un to taisīja tikai Kijivā. Diezgan loģiski, ka dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem dokumenti varētu būt sadeguši vai pazaudēti," viņa pauda.
Līdztekus atvieglotajām mājdzīvnieku pārvešanas prasībām PVD noteicis, ka ieceļotājiem no Ukrainas, kuri Latvijā ieradušies ar savu mājdzīvnieku, ir jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, lai reģistrētu, čipētu un, ja nepieciešams, vakcinētu dzīvnieku. Pakalpojumi no Ukrainas ieceļojušajām personām tiks sniegti bez maksas.
Foto: Simtiem tūkstoši ukraiņu dodas bēgļu gaitās
Foto: Uzbrukums Ukrainas pilsētai Harkovai
