Ukraiņiem ir svarīgi, ka viņi nav pamesti vieni, un rietumvalstu atbalsts, tostarp, militārs ir ārkārtīgi nozīmīgs, atzina līdzšinējais Saeimas deputāts Juris Jurašs (K), kurš jau aptuveni nedēļu brīvprātīgā kārtā pievienojies Ukrainas aizstāvjiem.
Jurašs Ukrainā kā brīvprātīgais ieradās marta sākumā, jo nav spējis vienkārši noskatīties, kā Krievija mēģina iznīcināt demokrātisku valsti un, pastrādājot kara noziegumus, iznīcina civiliedzīvotājus, tostarp grūtnieces un bērnus.
Protams, Ukrainu ir iespējams atbalstīt ar ziedojumiem, bēgļu izmitināšanu vai tamlīdzīgu atbalstu, taču viņam šķitis, ka ar to ir par maz, tāpēc devies uz kara plosīto valsti.
"Var, protams, kāds vīpsnāt par manu rīcību, jo man nav tiešas kaujasdarbības pieredzes, tomēr karadarbībā atbalsts automātiski nenozīmē sēdēšanu ierakumos.
Tajā pašā laikā man ir pieredze operatīvajā darbā vēl no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja laikiem, un ir neskaitāmas funkcijas, kā brīvprātīgie var palīdzēt Ukrainas armijai. Ja kādam tas šķiet nepietiekami, tad laipni lūgti Ukrainā un demonstrējiet savas prasmes," uzsvēra Jurašs.
Sākotnēji viņš Kijevas tuvumā piedalījies civiliedzīvotāju evakuācijā no apdraudētajiem rajoniem - veduši ar apvidus automašīnām iedzīvotājus pēc apšaudēm. Tāpat viņš nodarbojies ar materiāltehniskās sagādes jautājumiem Ukrainas aizstāvjiem.
Patlaban Jurašs kopā ar citiem ārzemniekiem ir pievienojies brīvprātīgo bataljonam un pildot komandiera uzdotos uzdevumus Kijivas apgabala pilsētās Brovari un Irpiņā. Detalizēti gan Jurašs uzdevumus nevēlējās komentēt.
Tāpat viņš nekomentēja, vai ukraiņi viņu nodrošinājuši ar šaujamieroci, tomēr viņam kā jebkuram brīvprātīgajam ir piešķirts formastērps, atšķirības zīmes, uzkabe, ķivere un citas nepieciešamās lietas.
Jurašs arī caur Ukrainas vēstniecību Latvijā un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nokārtojis formalitātes, lai varētu likumīgā kārtā karot Ukrainas armijas pusē.
Līdz šim Ukrainā pieredzētais liecina, ka ukraiņiem kā jau kara situācijā, bija lielas organizatoriskas problēmas, tomēr ar katru dienu tās tiekot novērstas un mazinās.
"Ukraiņu cīņasspars ir kaut kas vienreizējs un apbrīnas vērts.
Es ticu Ukrainas uzvarai, un ar viņu motivāciju nav iespējams šo nāciju pakļaut, taču neviens nesaka, ka uzvara būs ātra un viegla," uzsvēra Jurašs.
Ukraiņiem ir svarīgi, ka viņi nav pamesti vieni, un rietumvalstu atbalsts, tostarp militārs, ir ārkārtīgi nozīmīgs. Neskatoties uz rietumvalstu atbalstu, Ukrainas aizstāvjiem, īpaši, brīvprātīgajiem un mobilizētajiem Ukrainas pilsoņiem, joprojām ir nepietiekams ekipējums. Ja vieglie strēlnieku ieroči vēl ir pieejami, tad
problēmas ir, piemēram, ar efektīvākām sakaru sistēmām, nakts redzamības iekārtām, droniem. Tāpat nepieciešamas apvidus automašīnas.
Rietumu atbalsta plūsma ir ļoti intensīva, un Jurašs nešaubās, ka drīzumā Ukrainas aizstāvji būs sasnieguši tādu potenciālu, lai krievus mēģinātu "spiest atpakaļ."
Brīvprātīgie bez militāras pieredzes neatrodas frontes pirmajās līnijās un tas ir pareizi, tomēr arī brīvprātīgajiem ir daudz un dažādu uzdevumu, jo karadarbība kopumā prasa ļoti daudz funkciju veikšanu.
"Šādā ziņā ukraiņu organizācija ir saprātīga, jo tomēr ir regulārā armija, kas ar milzīgu pieredzi iznes uz saviem pleciem smagākās kaujas. Ne viss grozās ar ieročiem un ierakumiem. Katram ir sava vieta," piebilda Jurašs.
Uzturoties Ukrainā, Jurašs kā NATO dalībvalsts pārstāvis saņēmis daudz jautājumu par to, kāpēc NATO nenosaka lidojumu aizlieguma zonu Ukrainas gaisa telpā, jo ukraiņiem ir grūti saprast, kā rietumu pasaule spēj noskatīties uz nācijas ciešanām un Krievijas kara noziegumiem.
Patlaban Jurašs nav domājis, cik ilgi paliks Ukrainā.
"Tik ilgi, cik vajadzēs, tomēr es patlaban neticu, ka šī kara situācija tik ātri atrisināsies," piebilda Jurašs.
Viņš arī norādīja, ka Kijivu daudzi cilvēki ir pametuši un sākotnēji tukšās ielas un sagrautās ēkas viņam veidojušas sirreālu sajūtu.
Jau ziņots, ka savulaik Latvijas Policijas akadēmiju beigušais un vairākus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatā strādājošais Jurašs devies brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainas teritoriju. Pēc pievienošanās Ukrainas spēkiem Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, partijas "Konservatīvie" (iepriekš - Jaunā konservatīvā partija) pārstāvis nosūtījis iesniegumu parlamenta kancelejai par deputāta mandātu nolikšanu.
Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Juraša vietā jānāk Ievai Akuraterei un viņa piekritusi darboties parlamentā.
Tāpat ziņots, ka līdz piektdienai oficiāli saņemti piecu Latvijas iedzīvotāju pieteikumi karot Ukrainas armijas pusē.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 28.februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Grozījumi stājās spēkā 1.martā.
Brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā.