Martā strauji pieaudzis akmens trieciena izraisītu vējstiklu bojājumu skaits

Saplaisājis automašīnas vējstikls FOTO: Shutterstock

Salīdzinot ar gada pirmajiem diviem mēnešiem, martā par 70% pieaudzis apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikto KASKO atlīdzību skaits par vējstiklu bojājumiem, kurus braucot izraisījis citas automašīnas pacelts, stiklā ielidojis akmens. Pērn kopumā saņemti vairāk nekā 1400 šāda veida pieteikumu, par kuriem atlīdzībās izmaksāts teju pusmiljons jeb 462 000 eiro.

Marts tradicionāli ir mēnesis, kad ik gadu būtiski pieaug akmens trieciena radītu vējstikla bojājumu daudzums, kas turpmākajos mēnešos pakāpeniski kļūst lielāks, maksimumu sasniedzot vasaras beigās, liecina apdrošināšanas sabiedrības statistika. Tas ir arī biežākais auto vējstiklu bojājumu iemesls visa gada garumā, pērn veidojot gandrīz 80% no pieteiktajiem vējstiklu bojājumu gadījumiem un 22% no visiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem.

"Iestājoties pavasarim, no autoceļiem un to malām pazūd sniegs un ledus, atsedzot akmeņus, turklāt gada siltajos mēnešos cilvēki krietni biežāk dodas izbraucienos ārpus apdzīvotām vietām, pārvietojoties pa šosejām un grants ceļiem. Tas viss apvienojumā ar slikto ceļu stāvokli palielina iespēju, ka braukšanas laikā automašīnā var ielidot akmens, ko no ceļa nejauši paceļ priekšā vai pretī braucošā transportlīdzekļa riepas," skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

Viņa norāda, ka arī gadījumā, ja vējstikla bojājums sākotnēji šķiet mazs, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk doties uz servisu, lai to salabotu, aizpildot ar polimēra materiāliem. Pretējā gadījumā bojātajā vietā uzkrājas netīrumi, kas remontu padara neiespējamu. Turklāt logā ļoti ātri var veidoties plaisas un t.s. zirnekļi, ko īpaši veicina braukšana pa nelīdzenu, bedrainu ceļu, tādēļ stikls var kļūt nelabojams un, visticamāk, būs jāmaina. Remonts visbiežāk iespējams nelieliem vējstikla bojājumiem, kuru laukums nepārsniedz divu eiro monētas izmēru.

Pērn mazākā KASKO atlīdzības summa, kas tika izmaksāta par akmens bojāta vējstikla remontu, bija 26 eiro, lielākā - 3307 eiro par kāda autobusa vējstikla maiņu, bet 2021.gada vidējā atlīdzības summa par līdzīgiem gadījumiem - 349 eiro.

"Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks atzīst, ka akmens ielidošana vējstiklā ir diezgan neparedzama: "Protams, tas lielā mērā saistīts ar nekoptiem autoceļiem, taču paredzēt vai izvairīties no akmens trieciena stiklā vai kādā citā automašīnas daļā ir visai sarežģīti - tā ir laimes spēle."

Tomēr ir vairāki braukšanas principi, kurus speciālists aicina ņemt vērā savai un satiksmes drošībai:

• Īpaši jāuzmanās, braucot pa grants ceļiem, jo to segums sastāv no akmeņiem, kuri jebkurā brīdī var lidot pa gaisu. Taču jāatceras, ka braukšanas ātrumam patiesībā ir lielāka nozīme nekā ceļa segumam. Nav dzirdēts, ka kādam auto būtu trāpījis akmens, braucot pa bruģi, jo šis ceļa segums paredz ļoti lēnu ātrumu, ar kuru braucot, auto nespēj pacelt gaisā akmeni. Jo ātrāka ir satiksmes plūsma, jo tālāk, ātrāk un augstāk akmens lidos, atsitoties no priekšā vai pretī braucoša auto riepas.

• Braucot pa grants segumu vai netīrītu asfalta ceļu, uz kura redzami kādi sanesumi, jāievēro pēc iespējas lielāka distance no priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku saņemt lidojoša akmens triecienu.

• Ja kādā ceļa posmā notiek remonts un tādēļ ir izvietotas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes vai zīmes, kas brīdina par iespējamām šķembām, tās noteikti jāievēro. Šādos ceļa posmos ieteicams ievērot arī lielāku distanci starp automašīnām, jo nekad nav iespējams paredzēt, cik tālu akmens aizlidos.

• Īpaši jāuzmanās, braucot aiz vai garām smagajiem auto. To riepām ir rupjāks protektors, kas var "paņemt" lielākus akmeņus vai citus objektus, kas mētājas uz ceļa, piemēram, metāla atlūzas, un uzmest tos gaisā. Smago automašīnu riepas ir arī atvērtākas un augstākas, tādēļ pastāv lielāks risks, ka no tām var lidot akmens, kas turklāt būs apjomīgāks. Braucot aiz smagajiem auto, jāievēro lielāka distance.

• Ja tomēr gadās situācija, kad akmens lido virsū un autovadītājs to paspēj pamanīt, ir ļoti jāuzmanās ar izvairīšanos no trieciena. Šajā gadījumā strauji manevri vai bremzēšana var izraisīt nopietnu avāriju un krietni lielākus zaudējumus nekā akmens ielidošana vējstiklā. Jāatceras, ka vējstikls sastāv no vairākiem slāņiem, tostarp speciālas plēves, kas tam neļaus tik viegli sadrupt sīkos gabaliņos. Stiklā ielidojis akmens diez vai radīs traumas autovadītājam un pasažieriem, taču iebraukšana grāvī vai pretējā joslā, izvairoties no trieciena, var beigties krietni sliktāk.

• Uzmanīgiem jābūt arī ziemā, jo auto ziemas riepas, kurām ir dziļāks protektors un lielāka elastība, spēj vieglāk "paņemt" akmeni no ceļa un uzmest to gaisā.

• Lai vējstikls ilgāk saglabātu savu kvalitāti un tajā nerastos mikroplaisas vai noberzumi, svarīga ir pareiza ikdienas kopšana. Vējstikls vienmēr jātīra ar kvalitatīvu logu šķidrumu un slotiņām, neberzējot tās pret sausu stiklu.

Uz augšu
Back