Mediju vides pētnieki: par satura veidošanu krievu valodā bija jādomā jau vakar

Šobrīd daudzi no kaitīgajiem kanāliem ir slēgti, bet vietā veidus kā aizsniegt krieviski runājošos un domājošos Latvijas iedzīvotājus 12 gadu laikā neesam spējuši radīt. Turklāt arī šobrīd daudzi no viņiem Maskavas un Minskas ziņas turpina skatīties nelegāli.

Kā saka mediju jomas eksperti - vēl pat iedomāties nespējam, kādas sekas uz Latvijas iedzīvotāju prātiem būs atstājusi pirms kara un tagad kara laikā agresorvalstīs tapusī propaganda.

2010.gads. Latvijā ievieš digitālo televīziju. Ja līdz tam vietējos kanālus varēja redzēt ar parastajām antenām, tad digitalizējoties, bija jāpērk dekoderi. Daudzviet Krievijas un Baltkrievijas pierobežā vietējie pilnībā pārgāja tikai uz kaimiņvalstu televīziju skatīšanos. Jo par tām nebija jāmaksā. Vietējās pašvaldības mudina Saeimu un valdību atrast 2 miljonus, lai šiem skatītājiem dekoderus izdalītu bez maksas.

Arī Maskava ievieš digitālos kanālus. Tos piedāvā bez maksas. Ne tikai pierobežā, bet visā Latvijā strauju popularitāti iekaro “Trikolor” iekārtas, ar kurām var uztvert Krievijas satelītus. Atbildīgie un politiķi joprojām sola, ka mediju jautājums ir svarīgs un par to jādomā. Dzimst ideja veidot vienotu TV kanālu krievu valodā. Ideja tā arī paliek uz papīra. Igauņi to izdara un šobrīd lepojas, ka sabiedrisko televīziju krieviski skatās ļoti daudzi.

2020.gads. Sākas pandēmija. Vakcīnu pretinieku meliem valsts mēģina likt pretī nemākulīgas reklāmas kampaņas. Kad pošu ir tik daudz, ka pietiek visiem, izrādās nav vietu, kur par vakcinēšos svarīgumu sasniegt krieviski runājošos.

2022.gada 24.februāris. Krievija uzbrūk Ukrainai. Nacionālā elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome aizslēdz Krievijas propagandas kanālus. Un atkal politiķi sāk diskutēt, ka krieviski runājošo prātus Latvijā šo 12 gadu laikā sasniegt neesam spējuši.

Biedrība Baltijas Mediju izcilības centrs, piesaistot dažādu ārvalstu fondu naudu, palīdzējis Daugavpilī izveidot krieviski rakstošo portālu “Chayka”, bijis klāt sabiedriskā medija interneta platformas RUS.LSM.lv radīšanā. Arī tam nauda pamatā nākusi no ārvalstīm.

Šonedēļ sarīkota plaša sanāksme ar visiem atbildīgajiem, lai domātu, ko darīt. Secinājums - puses nespēj vienoties par vienotu rīcību un skaidra plāna joprojām nav.

"Mēs dzirdam gadu garumā runas. Runas gan par informācijas telpas aizsardzību, gan par mediju stiprināšanu kopumā, gan cīņu par dezinformāciju un mediju pratību.

Bet tad, kad mēs paskatāmies uz ļoti konkrētiem soļiem, tie ir ļoti fragmentāri vai dažādu iekšēju nesaskaņu dēļ vispār nenotikuši. Tikai ļoti ļoti ilgi apspriesti. Un tieši krievvalodīgā satura atbalstīšana vai neatbalstīšana ir viens no spilgtākajiem piemēriem," pauž Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.

Par mediju politiku atbildīgo Kultūras ministriju vada Nacionālās apvienības ministrs Nauris Puntulis. Partija ir skeptiska par auditorijas uzrunāšanu krieviski. Varot atrast citus risinājumus. Piemēram, latviski veidotās ziņas titrēt krievu valodā.

"Kādā veidā, jūsuprāt, tas varētu radīt apdraudējumu Latvijai, ja mēs, piemēram, krieviski runājošam cilvēkam krievu valodā mēģinām un gudrā veidā mēģinām pastāstīt, kāpēc viņam par savu dzimteni ir jāuzskata Latvija nevis Krievija?" viedokli pauž Saeimas deputāts, Kultūras Ministrijas parlamentārais sekretārs (NA) Ritvars Jansons.

Portālā TVNET ir sava krievu valodas redakcija. Tās vadītāja saka - valsts viņu un citu līdzīgu privātu iniciatīvu nekādā veidā līdz šim nav atbalstījusi. Un politiski centieni bez izpratnes ātri un pavirši atrisināt ielaistu problēmu, rada bažas.

To, kas nav izdarīts 12 gadu laikā lielā steigā Saeimā sola paveikt divās nedēļās. Dibināta speciāla attīstības komiteja, kurā būs pa vienam Saeimas deputātam no katras koalīcijas partijas. Valsts budžetā šobrīd rezervēti 500 tūkstoši eiro, kas domāti krieviski runājošo mediju lietotāju sasniegšanai. Jaunā komiteja domāšot kam un kā naudu sadalīt.

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals pauž: "Kas ir tas sliktākais scenārijs, kas var notikt, ja mēs “nomuļļājam” arī šajā reizē? Sekas mēs nevaram pat šobrīd apzināties, kādas viņas varētu būt pēc gada, diviem vai pieciem. Bet tam ir nepieciešams visaptverošs risinājums.

Tas nav kosmētiskais remonts tikai kaut kādai vienai kampaņai vai vienam televīzijas kanālam. Tas skars visus līmeņus."

Problēma iezīmējas un tai vajadzīgs risinājums. Ir jādomā par auditoriju. "Te ir tas jautājums par to, ka mēs atstājam auditoriju tādā “limbo” situācijā, izolētā bumbā un krīzes gadījumā atsevišķiem spēkiem atsevišķām valstīm ir iespējams ļoti viegli šo bumbu vienkārši uzspridzināt," uzskata Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Sloga.

Raidījuma rīcībā ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēstule par mediju darbu atbildīgajai komisijai Saeimā. Tajā minētas dažas ieceres kā valsts budžetā rezervētos 500 tūkstošus eiro iztērēt.

Viena ideja ir atsevišķā televīzijas kanālā izveidot īsus informatīvus blokus, kas visas dienas laikā tiktu atkārtoti. Mūsu aptaujātie mediju eksperti to uzskata par bezjēdzīgu ideju, kas cilvēkus neuzrunās.

Vēl ”ReTV” un "Latgales reģionālā televīzija” ir gatavi kopā ar ārvalstu medijiem Radio "Brīvība", "Current Time", "Amerikas Balss” un "Deutsche Welle" piedāvāt jaunu mazākumtautību programmu, kas raida 24 stundas diennaktī. Kas un kā to darīs, vēstulē nav minēts.