Eksperts: Krievijas dalības apturēšana ANO Cilvēktiesību padomē ir mēģinājums to visādi izolēt

Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Bukovskis FOTO: Evija Trifanova/LETA

Krievijas dalības apturēšana ANO Cilvēktiesību padomē ir mēģinājums Krieviju izolēt un padarīt par izstumto visos iespējamos veidos tās nepieņemamās, vardarbīgās un necilvēciskās uzvedības dēļ, šādu vērtējumu sniedza Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Bukovskis.

ANO Ģenerālā asambleja pagājušajā nedēļā nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu ANO Cilvēktiesību padomē saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Par ASV, Lielbritānijas un citu valstu iesniegto rezolūciju nobalsoja 93 valstis, pret balsoja 24, bet 58 valstis atturējās.

Tāpat LĀI direktors atzīmēja, ka tas vairāk ir kā žests, jo pakāpeniski pieaugošo sankciju mērķis un Rietumu pasaules sabiedrības kopējais uzstādījums ir tāds, ka Krievija ir jāizolē, tās uzvedība ir nepieņemama un tas ir jādara visos iespējamos veidos tik ilgi, kamēr kā minimums netiks pārtraukta tiešā karadarbība.

"Tad mēs būsim citā situācijā ar citiem spēles noteikumiem brīdī, kad diplomāti atgriezīsies pie sarunu galda.

Pieļauju, kad tad mainīsies arī izejas pozīcijas, bet patlaban šī ir daļa no centieniem skaidri un gaiši Krieviju izolēt," sacīja Bukovskis.

Jau vēstīts, ka Ženēvā bāzētā ANO Cilvēktiesību padome tika izveidota 2006.gadā, un tajā ir 47 valstis, ko izraugās Ģenerālā asambleja. Katra dalībvalsts tiek ievēlēta uz trim gadiem.

Krievija oficiāli paliek padomes dalībvalsts līdz sava termiņa beigām, taču tā zaudē visas dalībvalsts tiesības. Piemēram, Krievija vairs nevar piedalīties sēdēs, pat ne kā novērotājs.

Balsojums notika laikā, kad plašumā vēršas starptautiskais sašutums par slaktiņu, ko Krievijas karaspēks sarīkojis okupētajā Kijivas apgabala Bučā.

2011.gadā tika apturēta Lībijas dalība padomē par režīma brutālo vēršanos pret protestētājiem. Līdz šim tas bija vienīgais šāds gadījums padomes vēsturē.

Uz augšu
Back