Otrdien, 12.aprīlī, norisinājās kārtējā Ministru kabineta sēde, kurā sprieda par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pašvaldībās, kā arī par nākamā gada budžeta prioritātēm.
Video ⟩ Bēgļu izmitināšana pašvaldībās un finansējums aizsardzībai - ko lēma valdība
Ukrainas bēgļu izvietošana pašvaldībās
Valdība vienojās, ka katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits tiks sadalīts atbilstoši pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.
Iekšlietu ministrija (IeM), sagatavojot minētos noteikumus, norāda, ka patlaban ne visas pašvaldības ir solidāri iesaistījušās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā.
IeM sagatavotais regulējums paredz, ka pie 30 000 ukraiņu bēgļu skaita visām septiņām valstspilsētām nāktos kopumā proporcionālam sadalījumam uzņemt 14 876 cilvēkus. Ukraiņu bēgļu skaitam sasniedzot 30 000, Rīgai būtu jāuzņem 9794 bēgļi, Daugavpilij - 1300, Liepājai - 1097, Jelgavai - 870, Jūrmalai - 85, Ventspilij - 533, bet Rēzeknei - 431.
Savukārt pie 40 000 ukraiņu bēgļu šis sadalījums starp valstspilsētām būtu kopumā 19 834 cilvēki. Rīgai šis sadalījums būtu 13 058 bēgļi, Daugavpilij - 1733, Liepājai - 1463, Jelgavai - 1160, Jūrmalai - 1134, Ventspilij - 711, bet Rēzeknei - 575.
Sadalījumā starp novadiem pie 40 000 bēgļu proporcionāli mazākais bēgļu skaits būtu paredzēts Varakļānu un Valkas novadiem - attiecīgi 60 un 166.
Tāpat ir izstrādāts sadalījums, ja kopējais bēgļu skaits Latvijā sasniegtu 35 000.
Finansējums valsts aizsardzības stiprināšanai
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka turpmākajos gados budžeta prioritātes būs valsts aizsardzības spēju - gan iekšējās, gan ārējās drošības - stiprināšana.
Tāpat ministrs norādīja, ka nākamgad budžeta ienākumi tiek prognozēti 13 miljardu eiro, bet izdevumi - aptuveni 15 miljardu eiro apmērā. Savukārt šogad ieņēmumi paredzēti 10,6 miljardi eiro, bet izdevumi - 12,4 miljardi eiro.
Reirs skaidroja, ka, veidojot 2023.gada budžetu, šīs aplēses tiks precizētas un jebkuras ģeopolitiskās situācijas izmaiņas atspoguļosies nākamā gada budžetā.
Finanšu ministrs norādīja, ka valdības apstiprinātā Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam ir šī mirkļa "foto uzņēmums". Ministrs uzsvēra, ka Stabilitātes programma paredz arī izņēmuma gadījumus un nozīmīgus līdzekļus vienreizējām izmaksām, piemēram, pretgaisa aizsardzības izmaksām.
Tāpat Reirs skaidroja, ka augs valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Patlaban tām valstīm, kas aizņemas ārējos tirgos, procentlikmes ir 1-2%, kas ir pieaugums par 1,5-2 procentpunktiem.
Nākamgad Latvijai nepieciešams refinansēt 1,5 miljardus eiro no valsts parāda, un tikai procentmaksājumu pieaugums būs 20 miljonu eiro apmērā, sacīja Reirs.