Aktuālais frontē ⟩ Krievijas kreiseris "Moskva" nogrimis

"Kad kreiseris "Moskva" tika vilkts tauvā uz gala ostu, kuģis zaudēja stabilitāti korpusa bojājumu dēļ, kas tika gūti no munīcijas detonācijas ugunsgrēka gaitā. Jūras vētras viļņošanās apstākļos kuģis nogrima," teikts ministrijas paziņojumā.

Kreisera apkalpe jau pirms tam tika evakuēta.

ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs dažas stundas pirms tam paziņoja, ka kreiseris "Moskva" pēc eksplozijas turas virs ūdens un saviem spēkiem virzās pāri Melnajai jūrai Sevastopoles virzienā.

Ukrainas armijas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests iepriekš ziņoja, ka "Moskva" pēc Ukrainas pretkuģu raķešu "Neptun" triecieniem apgāzies un sācis grimt. Divas raķetes trāpījušas kreiserim Melnajā jūrā netālu no Odesas, un pēc šī trāpījuma uz kuģa izcēlies ugunsgrēks.

Eksperti uzskata, ka uz kuģa varēja būt raķešu kaujas galviņas.

Kreiseris "Moskva" ar 510 apkalpes locekļiem bija daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30.virsūdens kuģu divīzijas.

Ukraina Krieviju atzīst par teroristisku valsti

Ukrainas parlaments ceturtdien ar jaunu likumu aizliedzis simboliku, ko Krievijas karaspēks izmanto karā pret Ukrainu, un Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma propagandu, bet pašu Krieviju atzinis par teroristisku valsti.

Ukrainas likumdošana tiek papildināta ar terminu "teroristiska valsts" un "Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma militārā iebrukuma Ukrainā simbolika".

Dokumentā noteikts, ka burti "Z" un "V" tiek atzīti par Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā simboliem, ja to izmantošana atbilst likumdošanā noteiktām pazīmēm.

Atbilstoši likumam Krievija tiek atzīta par teroristisku valsti, kuras politiskā režīma viens no mērķiem ir ukraiņu tautas valstiskais genocīds, Ukrainas pilsoņu fiziska iznīcināšana, masu slepkavības, starptautisku noziegumu pastrādāšana pret civiliedzīvotājiem, aizliegtu kara metožu izmantošana, civilo objektu un kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšana, mākslīgu humānu katastrofu radīšana atsevišķos Ukrainas reģionos.

Šajā sakarībā ar šo likumu tiek aizliegta jebkāda Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma propaganda.

Ukrainas likumā "Par cīņu ar terorismu" jēdziens "teroristiskā darbība" jāpapildina ar Krievijas neonacistiskā totalitārā režīma propagandu.

Kremlis seko "principiem, ko ieviesa Hitlera, Musolīni un citu fašistiskie un militāristiskie režīmi", teikts likumā.

Ukrainas Nacionālās drošības padome: okupanti Krievijā pierobežas teritorijā plāno sarīkot vairākus teroraktus

Ziņas par apšaudēm Krievijas Kurskas un Brjanskas apgabalos, par kurām Maskava apsūdzējusi Ukrainas karaspēku, ir provokācijas, lai "uzkurinātu antiukrainisku histēriju", ceturtdien pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

Ienaidniekam ir nodoms Krievijā pierobežas teritorijā sarīkot vairāku teroraktus, lai konsolidētu Krievijas iedzīvotājus pret ukraiņiem, paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook" norādīja centrs.

Krievijas Federālais Drošības dienests iepriekš izplatīja apgalvojumus, ka no Ukrainas puses apšaudīts Brjanskas apgabala kontrolpunkts "Novije Jurkoviči".

Vēlāk reģiona gubernators pavēstīja, ka apšaudīta Kļimova, kas atrodas 20 kilometru attālumā no robežas.

Ukrainas vadība kategoriski noliedz, ka Ukrainas spēki būtu saistīti ar militārām darbībām Krievijas teritorijā.

Trešdien Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka gadījumā, ja Ukraina veiks uzbrukumus Krievijas teritorijā, Krievijas armija var veikt uzbrukumus Ukrainas "lēmumu pieņemšanas centriem", arī Kijivā.

Ukrainas parlaments Krievijas karaspēka darbības atzīst par genocīdu

Ukrainas parlaments pieņēmis paziņojumu, kurā Krievijas un tās armijas darbības kara laikā atzītas par ukraiņu tautas genocīdu.

"Krievijas veiktās darbības nav vienkārši agresijas noziegums, bet tām ir mērķis sistemātiski un konsekventi iznīcināt ukraiņu tautu, tās identitāti un atņemt tai tiesības uz pašnoteikšanos un patstāvīgu attīstību," teikts skaidrojumā par parlamenta slēgtajā sēdē ceturtdien pieņemto paziņojumu.

Aicinājumu atzīt Krievijas karaspēka darbības Ukrainā par genocīdu Ukrainas deputāti grasās nosūtīt ANO, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, NATO Parlamentārajai asamblejai, kā arī citu valstu valdībām un parlamentiem.

Ukraiņu sašautais okupantu karakuģis nogrimis

Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva" pēc ugunsgrēka un munīcijas eksplozijas ir nogrimis Melnajā jūrā, ceturtdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

"Kad kreiseris "Moskva" tika vilkts tauvā uz gala ostu, kuģis zaudēja stabilitāti korpusa bojājumu dēļ, kas tika gūti no munīcijas detonācijas ugunsgrēka gaitā. Jūras vētras viļņošanās apstākļos kuģis nogrima," teikts ministrijas paziņojumā.

Kreisera apkalpe jau pirms tam tika evakuēta.

ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs dažas stundas pirms tam paziņoja, ka kreiseris "Moskva" pēc eksplozijas turas virs ūdens un saviem spēkiem virzās pāri Melnajai jūrai Sevastopoles virzienā.

Ukrainas armijas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests iepriekš ziņoja, ka "Moskva" pēc Ukrainas pretkuģu raķešu "Neptun" triecieniem apgāzies un sācis grimt. Divas raķetes trāpījušas kreiserim Melnajā jūrā netālu no Odesas, un pēc šī trāpījuma uz kuģa izcēlies ugunsgrēks.

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka uz kreisera izcēlies ugunsgrēks un sprāgusi munīcija, taču apgalvoja, ka ugunsgrēks ir lokalizēts, kuģis joprojām peld un tiks aizvilkts uz ostu.

Eksperti uzskata, ka uz kuģa varēja būt raķešu kaujas galviņas.

Kreiseris "Moskva" ar 510 apkalpes locekļiem bija daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30.virsūdens kuģu divīzijas.

Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un rupji pasūtīja šo kuģi.

Robežsargi, kas sākumā tika uzskatīti par nogalinātiem šajā incidentā, patiesībā tika sagūstīti. Marta beigās gūstekņu apmaiņā starp Ukrainu un Krieviju viņi tika atbrīvoti.

ASV Aizsardzības ministrija ceturtdien atzina kreisera "Moskva" nogrimšanu par "lielu triecienu" Krievijas Melnās jūras flotei.

"Tas ir liels trieciens Melnās jūras flotei, kas ir (..) svarīga daļa [Krievijas] centienos īstenot sava veida flotes kundzību Melnajā jūrā. Tas ietekmēs viņu [kaujas] spējas," ASV telekanālam CNN pavēstīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.

Pentagons atzina, ka nevar apstiprināt kuģa nogrimšanas iemeslu, bet nenoliedza Ukrainas paziņojumus par kuģa sašaušanu.

Kreiseris "Moskva" tika uzbūvēts Mikolajivas kuģubūvētavā no 1976. līdz 1979.gadam un nodots ekspluatācijā 1982.gadā ar sākotnējo nosaukumu "Slava". Pēc pretzemūdeņu kreisera "Moskva" norakstīšanas 1996.gadā ''Slava" tika pārdēvēts par "Moskva" un kļuva par Melnās jūras flotes flagmani. Tas ir piedalījies Krievijas militārajos konfliktos Gruzijā 2008.gadā, Sīrijā 2015.gadā un Ukrainā šogad.

Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā laikā kreiseris "Moskva" piedalījās Čūsku salas sagrābšanā, kā arī Odesas, Mikolajivas un Očakovas pilsētu jūras blokādes īstenošanā.

Lielbritānija iesaldē vēl divu Krievijas oligarhu aktīvus desmit miljardu mārciņu vērtībā

Lielbritānija iesaldē aktīvus desmit miljardu sterliņu mārciņu (12 miljardu eiro) vērtībā vēl diviem Krievijas oligarhiem, kas ilgu laiku bijuši Kremlim tuvā oligarha Romana Abramoviča biznesa partneri.

Līdz ar sankciju noteikšanu futbola kluba "Chelsea" direktoram Jevgēņijam Tanenbaumam un Davidam Davidovičam oligarhu, viņu ģimenes locekļu un partneru skaits, kam Londona noteikusi sankcijas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, sasniedzis 106.

Ar aktīvu iesaldēšanu, kas ir lielākā Lielbritānijas vēsturē, tiks apturēti naudas avoti Krievijas prezidenta Vladimira Putina kara mašīnai, skaidro Londona.

"Mēs piegriežam ciešāk skrūves Krievijas kara mašīnai un vēršamies pret Kremlim tuvāko cilvēku loku," norādīja Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. "Mēs turpināsim sankcijas, līdz Putins Ukrainā būs apturēts. Nekas un neviens nav pasargāti."

Davidovičam, ko žurnāls "Forbes" raksturo kā Abramoviča labo roku, kas sabiedrībai ir zināms mazāk, noteikts arī ceļošanas aizliegums.

Tanenbaums ir viens no tuvākajiem Abramoviča biznesa partneriem, un viņš pārņēma kontroli ar Abramoviču saistītā investīciju uzņēmumā uzreiz pēc Krievijas iebrukuma.

Džersija, viens no Britu kroņa īpašumiem, trešdien paziņoja, ka iesaldējusi aktīvus septiņus miljardus mārciņu vērtībā, kas, kā tiek uzskatīts, ir saistīti ar Abramoviču.

Lielbritānija sankcijas Abramovičam noteica pagājušajā mēnesī.

Krievijas karaspēks Ukrainā sapostījis 324 slimnīcas

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā nodarījis postījumus 324 slimnīcām, bet 24 iznīcinājis pilnībā, pavēstīja veselības ministra vietnieks Oleksijs Jeremenko.

Izpostīto medicīnas iestāžu uzskaitījums katru dienu tiek papildināts ar jaunām slimnīcām, bet atbrīvotajās teritorijās sākti darbi pie ēku atjaunošanas, norādīja amatpersona.

Atbrīvotajās teritorijās veselības aizsardzības iestādēs tiek aktīvi piegādāta humānā palīdzība, arī zāles.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā medicīniskā humānā palīdzība saņemta vairāk nekā 3234 tonnu apjomā.

Šoigu pēc smaga infarkta var kļūt par invalīdu

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir reanimācijā pēc smaga infarkta, pēc kura viņš var palikt par invalīdu, apgalvo bijušais naftas uzņēmuma "Jukos" akcionārs Leonīds Ņevzļins, kuram Krievijā aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums.

Atsaucoties uz "saviem avotiem Maskavā", Izraēlā dzīvojošais uzņēmējs pieļāvis, ka 66 gadus vecā Šoigu infarkta "cēlonis nav bijis dabīgs".

"Šoigu ir izsists no spēles, iespējams, viņš kļūs par invalīdu, ja izdzīvos. Viņam pēkšņi bija plašs infarkts, viņš ir reanimācijā, pieslēgts pie aparātiem," Ņevzļins raksta vietnē "Facebook".

Viņa rīcībā arī esot informācija par 20 Krievijas Aizsardzības ministrijas ģenerāļu aizturēšanu saistībā ar to, ka kopš 2014.gada ierēdņi ir nozaguši ap desmit miljardiem ASV dolāru (9,2 miljardiem eiro) no naudas, kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija atvēlējis zibenskara sagatavošanai Ukrainā.

Avoti Ņevzļinam arī esot stāstījuši, ka tiekot gatavota krimināllieta pret bijušo Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, savukārt bijušais Putina padomnieks Vladimirs Surkovs esot mājas arestā aizdomās par kara sagatavošanai atvēlētu līdzekļu zādzību.

Kremlis pagaidām nav komentējis informāciju par Šoigu veselības stāvokli.

Ņevzļins, kuram 2008.gadā Krievijā aizmuguriski tika piespriests mūža ieslodzījums par divu slepkavību organizēšanu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atsakās no Krievijas pases un uzsvēra, ka "viss, kam pieskaras Putins, mirst".

Šoigu par Krievijas aizsardzības ministru tika iecelts 2012.gadā un pēdējos desmit gadus bijis viens no tuvākajiem Putina domubiedriem, tomēr jau pēc neveiksmīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma viņš ilgstoši netika redzēts publiski, raisot spekulācijas gan par viņa veselības stāvokli, gan iespējamo aizturēšanu, gan to, ka viņš plānojot Putina gāšanu.

Amatpersona: Okupanti Mariuopolē iedzīvotājiem liek valkāt baltus apsējus, kādi ir Krievijas karavīriem

Krievijas okupanti Mariuopolē iedzīvotājiem liek valkāt baltus apsējus, kādi ir Krievijas karavīriem, pakļaujot iedzīvotājus riskam, ka Ukrainas karavīri viņus var noturēt par pretinieka karotājiem, vietnē "Telegram" pavēstīja pilsētas mēra vietnieks Petro Andrjuščenko.

"Okupanti liek mariupoliešiem apvilkt baltu lentu kā zīmi "savējais". Faktiski tādā veidā krievi atkal izmanto civiliedzīvotājus kā "mānekli" mūsu karaspēka snaiperiem un karavīriem, jo tieši šādas zīmes izmanto Krievijas armija, un mūsējie viņus var noturēt par reālu ienaidnieku. Cinisms it visā," norādīja amatpersona.

Tiek ieviestas īpašas caurlaides - atļaujas pārvietoties pa pilsētu. Tomēr tādas var saņemt vienīgi tad, ja tiek valkāta baltā lenta.

"Kopā ar īpašām atzīmēm "savējais" tas viss atgādina reālu segregāciju un Mariupoles pārvēršanu reālā geto priekš ukraiņiem - nacistu Ļvivas un Polijas [geto] kalku. Pat vairs nepārsteidz," atzina Andrjuščenko.

Ukrainas bēgļu skaits pārsniedzis 4,7 miljonus

50 dienās, kopš sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,7 miljoni cilvēku, ceturtdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

ANO aģentūra to raksturo kā lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

UNHCR jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra no Ukrainas bēgļu gaitās devies 4 736 471 cilvēks, kas ir par 79 962 vairāk nekā tika ziņots trešdien.

90% Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni. 18-60 gadus veciem vīriešiem Ukrainā iespējama mobilizācija un viņi nedrīkst pamest valsti.

Kara dēļ savas mājas bijušas spiestas pamest gandrīz divas trešdaļas Ukrainas bērnu, no kuriem daļa pārvietojusies Ukrainas teritorijā, bet daļa devusies uz ārvalstīm.

Savukārt ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka 7,1 miljons cilvēku kopš kara sākuma ir pametuši savas mājas, meklējot drošāku vietu citur Ukrainā. Organizācija brīdināja, ka turpina pieaugt vajadzība pēc humānās palīdzības šiem cilvēkiem.

Ukrainu pametuši arī gandrīz 215 000 cilvēku, kas nav Ukrainas pilsoņu, bet dzīvoja, strādāja vai studēja Ukrainā.

Gandrīz 60% bēgļu jeb 2 694 090 no kara Ukrainā bēgošie devušies uz Poliju, liecina jaunākie UNHCR dati. Daudzi no šiem bēgļiem devušies uz citām Šengenas zonas valstīm.

Rumānijā ieradušies 716 797 Ukrainas bēgļi. Daudzi Rumānijā ieradās, šķērsojot Moldovu, un lielākā daļa jau ir devušies uz citām valstīm.

Ungārijā ieradušies 440 387 bēgļi no Ukrainas, bet Moldovā ieradušies 417 650 ukraiņu, no kuriem liela daļa jau ir devušies prom no vienas no nabadzīgākajām Eiropas valstīm.

Savukārt Krievijā patvērumu meklējuši 471 014 bēgļi. Vēl 113 000 cilvēku Krievijā no tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām ieradās 21.-23.februārī pirms Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas īsāko robežu ar Slovākiju šķērsojuši 3326 244 cilvēki, tikmēr Krievijas sabiedrotajā Baltkrievijā ieradušies 22 428 bēgļi.

Situācija frontē

• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• Krievijas karaspēks turpina bombardēt mērķus Harkivas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos, kā arī koncentrēt aviāciju un artilēriju pie Ukrainas robežas, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• Krievijas karaspēks pie Ukrainas austrumu robežas turpina veidot aviācijas grupu, pastiprina artilērijas vienības un optimizē esošās kontroles, izlūkošanas un medicīniskā atbalsta sistēmas.
• Krievijas karaspēks sistemātiski apšauda ar raķetēm un bombardē militāro un civilo infrastruktūru Harkivas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos.
• Volīnijas un Poļesjes virzienā Krievija aktīvas darbības nav veikusi.
• Siverskas virzienā krievi pārgrupē Centrālā kara apgabala vienības no Brjanskas un Kurskas apgabalu teritorijas. Pēc kaujas gatavības atjaunošanas šīs vienības tiek koncentrētas Belgorodas un Voroņežas apgabalos.
• Slobožanskas virzienā iebrucēji turpina daļēji bloķēt Harkivu un apšauda pilsētu ar artilēriju. Ienaidnieks veic izlūkošanu iespējamajos uzbrukumu virzienus un veido izlūkošanas, vadības, kontroles un medicīniskā atbalsta sistēmu. Doneckas un Tavrijskes virzienā krievi veicis kaujas darbības Slovjanskas, Popasnas un Kurahoves rajonos un uzbrucis Mariupolei, bet bez panākumiem. Kaujas turpinās.
• Krievijas karaspēks pastiprinājis klātbūtni Severodoneckas rajonā, un uz laiku okupētajās Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijās turpinās piespiedu mobilizācija.
• Krievijas karaspēks trešdien ar artilēriju apšaudīja Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 10, paziņoja Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
• Krievijas pavēlniecība izvirzījusi uzdevumu Doneckā mobilizēt 60 līdz 70 tūkstošus cilvēku, taču pagaidām izdevies mobilizēt tikai 20% no prasītā skaita, paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu, trešdien ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām.
• Krievija ir zaudējusi iespēju turpināt ražot hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal", televīzijā paziņoja Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko. "Šodien var teikt, ka Krievija faktiski zaudējusi komplektējošās daļas, izejvielas un nepieciešamos elementus, lai turpinātu tādas programmas kā "Kinžal" un citu līdzīgu hiperskaņas ieroču ražošana. (..) Tāpēc mums tas ir pozitīvs signāls tādā ziņā, ka (..) [Krievijai] kļūst arvien mazāk tehnoloģiju un iespēju ražošanai, lai papildinātu savus arsenālus," sacīja Musijenko.
• Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 1932 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 2589 cilvēki ievainoti, paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).
• Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 197 bērni un vēl vairāk nekā 351 guvuši dažādus ievainojumus, ceturtdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.
• Kanādas premjers Džastins Trudo pievienojies kļuvis par otro Rietumu līderi aiz ASV prezidenta Džo Baidena, kas Krievijas darbības Ukrainā raksturo kā genocīdu. "Es uzskatu par absolūti pareizu to, ka arvien vairāk cilvēku lieto vārdu "genocīds" saistībā ar to, ko Krievija dara [Ukrainā], un saistībā ar to, ko dara [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins," sacīja Trudo.
• Francija līdz šim ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību 100 miljonu eiro apmērā un plāno jaunas ieroču piegādes, paziņoja Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī pēc sarunas ar savu Ukrainas kolēģi Oleksiju Reznikovu. Parīze līdz šim nebija nosaukusi Ukrainai sniegtās militārās palīdzības vērtību.