Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu

Tā dēvētais Uzvaras piemineklis FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Iespējams, būs jārīko referendums, lai Latvijas sabiedrība lemtu par Uzvaras parkā padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Bordāns norāda, ka nevienā vienošanās starp Latviju un Krieviju nav atrunāts liegums pārvietot šo pieminekli vai arī mainīta tā izskatu.

Ministrs pieļauj, ka piemineklis varētu palikt arī esošajā vietā, bet tiktu mainīts tā izskats, novācot uz agresiju vērstas skulptūras.

Tāpat Bordāns uzskata, ka nav izslēgta iespēja rīkot tautas nobalsošanu jeb referendumu, lai valdībai būtu pamats šo pieminekli demontēt. "Šī būtu visas Latvijas iedzīvotāju izvēle, jo Rīga ir valsts galvaspilsēta un par šādiem pieminekļiem ir jābūt iespējai lemt visai Latvijas tautai".

Ministrs pieļauj iespējamību, ka Krievija kā atbildi uz pieminekļa demontāžu vai tā pārvietošanu varētu piemērot ekonomiskās sankcijas, tomēr, pēc viņa teiktā, Latvija tam ir gatava.

Bordāns uzsver, ka, nojaucot padomju armijai veltīto pieminekli, Latvija būtu vien ieguvēja.

Iepriekš vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) piedāvā četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā, Latvijas Radio pastāstīja TM parlamentārais sekretārs, tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomnieks Andris Vītols.

Pēc politiķu dotā uzdevuma piedāvāt risinājumus Uzvaras parkā esošā pieminekļa jautājumā TM pārstāvji secinājuši, ka sabiedrības lielākajai daļai šis piemineklis nav pieņemams, tas faktiski šķeļ sabiedrību un attiecīgi valstij esot pienākums rīkoties.

Pēc Vītola stāstītā, TM piedāvā četrus rīcības variantus. Pirmkārt, ministrija piedāvā pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai, vērtē TM.

Otrs risinājuma variants paredz izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm - Krievija.

Trešajā variantā TM piedāvā vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Latvijas Ārlietu ministrija līdz šim uzsvērusi, ka šis pants attiecas uz pieminekli, savukārt TM "nesteigtos piekrist" šādam skatījumam, izteicās Vītols.

Savukārt ceturtais TM piedāvātais virziens ir domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.

Tālāk tā būs jau politiķu izšķiršanās, kā pieminekļa jautājumā rīkoties, sacīja Vītols.

Kā ziņots, līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā aktualizēts jautājums, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā.

Saeimas Ārlietu komisijā tika panākta vienošanās, ka TM strādās pie iespējamajiem risinājumiem. 30.martā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.

Tikmēr pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to ir iežogojusi.

Uz augšu
Back