Koncertprogramma "LNSO mūziķi. Četri kadri" aizraus ar muzikālo kontrastu burvību

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Koncertprogrammas idejas autore pianiste Elīna Bērtiņa kopā ar LNSO mūziķiem – vijolnieku Georgu Sarkisjanu, čellisti Ievu Upatnieci un klarnetistu Mārtiņu Circeni
Koncertprogrammas idejas autore pianiste Elīna Bērtiņa kopā ar LNSO mūziķiem – vijolnieku Georgu Sarkisjanu, čellisti Ievu Upatnieci un klarnetistu Mārtiņu Circeni Foto: publicitātes

Ceturtdien, 28. aprīlī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē mūzikas mīļotāji tiek aicināti uz kamermūzikas koncertu "LNSO mūziķi. Četri kadri". Koncertprogrammas idejas autore pianiste Elīna Bērtiņa kopā ar LNSO mūziķiem – vijolnieku Georgu Sarkisjanu, čellisti Ievu Upatnieci un klarnetistu Mārtiņu Circeni – skatītājus apburs ar četriem īpašiem kamermūzikas dārgakmeņiem.

"Četri kontrasti, četri pretstati, četras personības un četras valodas. Koncertā dzirdamā 20. un 21. gadsimta mūzika vienmēr ir bijusi nebeidzams laikmeta izziņas avots, un katra komponista muzikālo estētiku veido viņa pašu individuālā pieredze, atklājot neatkārtojamu rokrakstu mūzikas vēstures lapaspusēs. Koncertā varēsim saklausīt ne tikai komponistu, bet arī mūziķu individuālos stāstus," par gaidāmo koncertu runā idejas autore Elīna Bērtiņa.

Skatītāji varēs ļauties itāļu komponista Nino Rotas muzikālajam valdzinājumam 1973. gadā komponētajā Trio klarnetei, čellam un klavierēm. Rota galvenokārt pazīstams ar savām filmu mūzikas partitūrām, īpaši izceļot mūziku pirmajām divām triloģijas "Krusttēvs" (The Godfather) kinolentēm. Komponista nodotais muzikālais mantojums ir īpaši bagātīgs – dzīves laikā radīta mūzika vairāk nekā 150 filmām, desmit operas, pieci baleti, orķestra, kamermūzikas un kora darbi.

Elīna Bērtiņa
Elīna Bērtiņa Foto: Publicitātes foto.

Koncertprogrammā būs dzirdama arī 20. gadsimta ievērojamākā angļu komponista Bendžamina Britena ap 1961. gadu radītā Sonāte čellam un klavierēm. Viņa opusi čellam, tai skaitā, sonāte, veltīti vienam no izcilākajiem pasaules čellistiem Mstislavam Rostropovičam. Krievu komponists Dmitrijs Šostakovičs par Britenu sacījis, ka viņa mūzika pieder pie izcilākajiem gadsimta darbiem un bijusi spēcīgs skaņraža iedvesmas avots.

LNSO mūziķi klausītājus aizraus arī ekspresionisma laika romantiskākā pārstāvja Albana Berga mūziku. Koncertā izskanēs Otrā daļa jeb Adagio no 1925. gadā radītā Kamerkoncerta klavierēm, vijolei un 13 pūšaminstrumentiem. 1935. gadā Bergs šai daļai izveidoja pārlikumu klavierēm, vijolei un klarnetei, nodrošinot tam patstāvīga koncertskaņdarba dzīvi. Darbs sevī ietver romantismam raksturīgo emocionālās sfēras mainību, ietērpjot to tam laikam modernā mūzikas valodā.

Lielajā ģildē skanēs arī šveiciešu komponista un čellista Tomasa Demengas darbs. 

Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetveikalā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu