Kamēr dažāda līmeņa viedi eksperti lauž šķēpus par to, vai Krievijas noziegumus Ukrainā drīkst traktēt kā genocīdu, īstais genocīds mums visapkārt ir jau pēdējos pāris gadus. Un patiesībā nevis viens genocīds, bet gan vairāki – visapkārt. Sejas masku valkāšana? Genocīds. Vakcinācijas sertifikāti? Genocīds. Elektrības un gāzes cenu pieaugums? Genocīds. Jebkādi citi ierobežojumi? Saeimas deputāts piesprauž pie krūtīm dzeltenu zvaigzni.
Pirms pāris dienām izrādījās, ka Latvijā uzsākts kārtējais genocīds. Šoreiz – pret latviešu tirgotājiem. Ar šādu paziņojumu savā oficiālajā mājaslapā klajā nāca Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Izlasot virsrakstu, gara acīm jau iztēlojos koncentrācijas nometnes, kurās latviešu tirgotāji dzīvo necilvēcīgos apstākļos un ir lemti mokpilnai nāvei.
Nez, iznīcināti tiek vienīgi paši tirgotāji vai arī viņu ģimenes? Vai latviešu tirgotāju bērniem kā atpazīšanas zīmi jāvalkā sarkanas cepures? Kur atrodas nometnes ar ieslodzītajiem latviešu tirgotājiem? Un kā ir ar krievu un citu tautību tirgotājiem? Tiešām satraucoši.