Saeimas deputātu pieteikumā Satversmes tiesai tiek apstrīdētas Likuma par ostām normas attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldības nekustamo īpašumu. Šā gada februārī Saeimā pieņemtajos Likuma par ostām grozījumos noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Tāpat paredzēts, ka valsts un pašvaldība ir tiesīgas tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Saeimas deputāti uzskata, ka šīs normas ierobežo pašvaldības tiesības rīkoties ar tās īpašumiem. Tas, kā apgalvo deputāti, ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo pašvaldības principu, kas liedz valstij neierobežoti iejaukties vietējās varas realizācijā, proti, nevar pieņemt, ka valsts ir tiesīga likumā ietvert jebkuru regulējumu attiecībā uz vietējo varu. Vienlaikus deputāti uzsver, ka nav notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldībām, uz kurām attiecas Likuma par ostām jaunais regulējums, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartā iekļautos principus un labas likumdošanas principu.
Saeimas deputāti uzskata, ka, lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu, ir pārkāpts arī samērīguma princips, kas ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Deputāti uzskata, ka, pieņemot grozījumus Likumā par ostām, Rīgas pilsētas pašvaldībai faktiski tiek atņemtas tiesības lemt par 20% no Rīgas teritorijas, ieskaitot akvatoriju. Rīgas brīvostas 6348 hektāru teritorijā ir valsts, pašvaldības, kā arī privātu juridisku un fizisku personu nekustamie īpašumi, tai skaitā teritorijas, kuras nav iespējams izmantot ostas funkciju veikšanai: trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vēsturiskās būves Mangaļsalā un Daugavgrīvā, mazdārziņi un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas.