Pēc ZZS iniciatīvas 22 Saeimas deputāti vēršas Satversmes tiesā par ostu reformu

Ventspils osta. Ilustratīvs attēls. FOTO: TVNET

Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas savākti 22. Saeimas deputātu paraksti, lai vērstos Satversmes tiesā par Likumā par ostām paredzēto Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, portālu TVNET informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis akcentē, ka sasteigtās un nepārdomātās reformas tikai graus ostu vērtību un rada bažas par ostu privatizācijas mēģinājumiem, tāpēc Satversmes tiesa tiek lūgta šo likumdošanas "brāķi” labot.

”Saeimā tik svarīgs jautājums kā ostu nākotne netika pienācīgi izdiskutēts un izvērtēts, balstoties uz konkrētiem ekonomiskiem aprēķiniem. Tā vietā pozīcijas deputāti izmantoja vien politiskus saukļus, un rezultātā radies nepieņemams precedents: turpmāk apdraudēta ir faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālā un finansiālā autonomija Latvijā,” norāda  Augulis.

Kā uzskata deputāti, nekvalitatīvi sagatavotais un steigā pieņemtais likums rada bažas, ka tiek veidoti priekšnoteikumi virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujami un sabiedrības interesēm neatbilstoši.

"Diemžēl pēc vairāk nekā trešās daļas Saeimas deputātu iniciatīvas neizdevās ierosināt tautas nobalsošanu, tomēr tas tikai pierāda, ka šis tiešās demokrātijas institūts Latvijā nedarbojas. Nopietns lokāls jautājums nevar tikt izspriests visas valsts līmenī. Līdz ar to ar rīdziniekiem un ventspilniekiem par ostu un arī pašvaldības tālākās attīstības jautājumiem bija jākonsultējas vietējā referendumā,” piebilst ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

Saeimas deputātu pieteikumā Satversmes tiesai tiek apstrīdētas Likuma par ostām normas attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldības nekustamo īpašumu. Šā gada februārī Saeimā pieņemtajos Likuma par ostām grozījumos noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Tāpat paredzēts, ka valsts un pašvaldība ir tiesīgas tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Saeimas deputāti uzskata, ka šīs normas ierobežo pašvaldības tiesības rīkoties ar tās īpašumiem. Tas, kā apgalvo deputāti, ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo pašvaldības principu, kas liedz valstij neierobežoti iejaukties vietējās varas realizācijā, proti, nevar pieņemt, ka valsts ir tiesīga likumā ietvert jebkuru regulējumu attiecībā uz vietējo varu. Vienlaikus deputāti uzsver, ka nav notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldībām, uz kurām attiecas Likuma par ostām jaunais regulējums, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartā iekļautos principus un labas likumdošanas principu.

Saeimas deputāti uzskata, ka, lemjot par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu, ir pārkāpts arī samērīguma princips, kas ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.

Deputāti uzskata, ka, pieņemot grozījumus Likumā par ostām, Rīgas pilsētas pašvaldībai faktiski tiek atņemtas tiesības lemt par 20% no Rīgas teritorijas, ieskaitot akvatoriju. Rīgas brīvostas 6348 hektāru teritorijā ir valsts, pašvaldības, kā arī privātu juridisku un fizisku personu nekustamie īpašumi, tai skaitā teritorijas, kuras nav iespējams izmantot ostas funkciju veikšanai: trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vēsturiskās būves Mangaļsalā un Daugavgrīvā, mazdārziņi un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas.

Savukārt Ventspils brīvosta aizņem 2451,39 hektārus jeb 42,36% no Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijas, un tajā ietilpst brīvostas, pašvaldības, valsts un juridisko un privātpersonu īpašumi, kā arī ielas un Ventas upe. Ostas teritorijā atrodas arī tādi Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi kā 25 dzīvojamās mājas, divas kapsētas, divas pirmsskolas izglītības iestādes, pilsētas meži, pilsētas parki, skvēri un ielas.

Saeimas deputāti pieteikumā Satversmes tiesai akcentē, ka Rīgas un Ventspils pašvaldībām netika dota iespēja pilnvērtīgi dalīties savās zināšanās un pieredzē, iesaistoties Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa izstrādē. Tas pārkāpj labas likumdošanas principu. Turklāt normas par ostu reformu nav pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem un neatbilst tiesību sistēmā spēkā esošām tiesību normām.

Saeimas deputāti lūdz Satversmes tiesu atzīt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu, 4.panta devīto daļu, 7.panta pirmās prim daļu un pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunktu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. panta pirmajai daļai.

Uz augšu
Back