Bordāns: Vīnes konvencija dod iespēju apturēt Latvijas noslēgtos divpusējos līgumus ar Krieviju

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Vīnes konvencija dod iespēju apturēt Krievijas un Latvijas vienošanos, kas tostarp attiecas uz memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu, ceturtdien, 5.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Viņš atzīmē, ka jautājums, vai šajā Krievijas un Latvijas līgumā ir vai nav ietverts piemineklis, kas atrodas Uzvaras parkā, var būt būtisks un var tāds arī nebūt, jo, Bordāna ieskatā, pastāv argumenti vai apgalvojumi, ka tas ir vienpusējs Latvijas puses labās gribas žests, lai noteikta vēsturiskā brīža apstākļos aizsargātu pieminekli ar šo līgumu.

Runājot par vienošanās iespējamo apturēšanu, izbeigšanu vai apturēšanu uz laiku, tieslietu ministrs norādīja, ka lēmumam izbeigt līgumu varētu būt plašas konsekvences, tāpēc viņš aicināja uz līgumu skatīties no civiltiesiskā aspekta. Tieslietu ministrs akcentēja, ka civiltiesiski līgumi ir jāpilda. Savukārt, ja tos nevar pildīt, tad tie ir jāpilda maksimāli iespējamā apmērā.

Tāpat viņš norādīja, ka nav līguma, no kura nevarētu atkāpties, tomēr tas ir jāveic izņēmuma situācijās. Ministra ieskatā, šis jautājums būtu skatāms, vai ir iespējas atkāpties no šī līguma, vai to ir iespējams uz laiku apturēt. Bordāns norāda, ka tāda iespēja pastāv un to nodrošina Vīnes konvencija, kas cita starpā nosaka, ka divpusēja līguma dalībnieka būtisks līguma pārkāpums piešķir otram dalībniekam tiesības atsaukties uz šo pārkāpumu kā pamatu, lai pārtrauktu vai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji.

Bordāns norādīja, ka būtisks ir jautājums, vai Krievija ir šo līgumu pildījusi. Viņš uzsvēra, ka Latvija šo vienošanos ir pildījusi, jo īpaši saistībā ar apbedījumu vietām.

Tieslietu ministrs atzīmēja, ka Latvijā nav demolētu, nepietiekami sakoptu apbedījumu, uz kuriem attiecas Krievijas un Latvijas vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Tieslietu ministrs atzīmēja, ka nav ziņu, vai Krievija šo vienošanos ir vēlējusies pildīt. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā pastāv aizsargājamo objektu saraksts, kur nav iekļauts piemineklis Uzvaras parkā. Savukārt Krievijas pusei šāda saraksta vispār nav, kas liek domāt, vai Krievija no savas puses šo līgumu ievēro.

Bordāns atzīmēja, ka pastāv vairāki varianti, kā apturēt šo līgumu un kā rīkoties attiecībā uz pieminekli Uzvaras parkā.

Viņa ieskatā, pareizākā pieeja būtu informēt otru pusi pienācīgā veidā, ka Krievijas un Latvijas vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13.pants, ir apturams, norādot arī iemeslu, pie kādiem šis līgums būtu turpināms.

Tieslietu ministra ieskatā, līguma apturēšanas apstākļi būtu iebrukums Ukrainā un tur pastrādātie kara noziegumi, Ukrainas teritoriālās integritātes izbeigšana. Tāpat, viņa ieskatā, Krievijai būtu jāatlīdzina pilns kaitējums gan Ukrainai, gan Latvijai, jo Krievija kā PSRS mantiniece nav atlīdzinājusi Latvijai PSRS laikā nodarītos kaitējumus.

Kā ziņots, pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.

Tostarp "Konservatīvo" Saeimas frakcija iesniegusi parlamentā lēmumprojektu, lai virzītos ar Uzvaras parkā Rīgā esošā pieminekļa nojaukšanas ieceri, informēja frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Mērķis ir politiskā procesa noslēgumā panākt šī pieminekļa nojaukšanu, uzsver politiķis. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Feldmans redz objekta pārvietošanu uz kādu slēgtu, publikai nepieejamu teritoriju.

Lēmumprojektā paredzēts apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13.panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.

Dokumenta pieņemšanas gadījumā paredzēts noteikt, ka parlaments uzdotu kompetentajām institūcijām, kuras veic Uzvaras parkā esošā un citu 13.pantā noteikto pieminekļu apsaimniekošanu, līdz 2022.gada 1.jūlijam nodrošināt neatbilstošo objektu nepieejamību publiskajā ārtelpā.

Lēmumprojekta skaidrojumā norādīts, ka tas paredz izbeigt Padomju Savienības bruņoto spēku slavināšanu, aizvācot no publiskās ārtelpas Uzvaras parkā esošo pieminekli un citas attiecīgās memoriālās būves vai pieminekļus. Šis nosacījums neattieksies uz memoriālām būvēm vai pieminekļiem, kas tieši saistīti ar apbedījumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu