NEPLP zaudējums tiesā par "Gazprom TV" retranslāciju skatītājus var padarīt par Kremļa netiešiem atbalstītājiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Ivars Āboliņš FOTO: Zane Bitere/LETA

Uzreiz pēc kara sākums Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza Latvijā rādīt kanālus, kuru īpašniekos pastarpināti ir Krievijas valstij piederošais Gazprom. Starp aizliegtajiem bija arī izklaides kanāli, kuros ziņas nepārraida. Nu jau ikvienam ir skaidrs, ka šī konglomerāta nopelnīto Kremlis faktiski tērē arī karam Ukrainā, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Tomēr lēmums ir apstrīdēts tiesā, un pirmajā prāvā tiesa nav saskatījusi pietiekamu argumentāciju, lai Krievijas izklaides kanālus Latvijā izslēgtu.

Ja šāds lēmums paliks spēkā, var sanākt, ka ikviens kabeļtelevīzijas skatītājs netieši atbalsta karadarbību Ukrainā.

Ja Eiropa varētu atteikties no Krievijas gāzes, "Gazprom", visticamāk, sankciju sarakstos būtu jau no kara pirmajām dienām. Diemžēl tas uzreiz nav iespējams. Tāpēc koncerns Eiropā var pelnīt ne vien ar gāzes tirdzniecību, bet arī ar tam piederošajām izklaides televīzijām.

Kad 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā, bija skaidrs, ka Latvijai steidzami jātiek ārā no agresora valsts informatīvās telpas, jāatslēdz šīs valsts ietekmīgākais informatīvais ierocis – televīzijas.

Jau pirmajā kara dienā Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome aizliedza Krievijas valdībai piederošo kanālu "Rossija RTR" un "Rossija 24" pārraidīšanu Latvijā. Tās ir platformas, kur Kremļa ideoloģiju virza pazīstamie propagandisti Vladimirs Solovjovs un Dmitrijs Kiseļovs. Lēmums pamatots ar tiešiem draudiem valsts drošībai, lai nepieļautu naida kurināšanu un dezinformāciju.

Nākamajās dienās padome no retranslējamo kanālu skaita izslēdza vēl vairākas Krievijas un Baltkrievijas televīzijas, kas kara izraisīšanā vainoja Ukrainu, vai to īpašniekos bija sankcionētas personas.

"Vadošais mediju holdings Krievijā un Austrumeiropā, apvieno aktīvus visos mediju segmentos". Tā sevi reklamē Krievijas uzņēmums "Gazprom Media". Tā īpašnieks ir Gazprom banka, kuru savukārt kontrolē valstij piederošais gāzes gigants Gazprom. Gazprom apgrozījums 2020.gadā bija ap 120 miljardiem ASV dolāru, Krievijas budžetā nonāca ap 35. "Gazprom Media" apgrozījums togad bija ap 5 miljardiem ASV dolāru. Tā īpašumā ir 41 informatīvais un izklaides TV kanāls.

Latvijā tas ir pārstāvēts ar 18 TV kanāliem. Tie rāda humora šovus, dārgus Krievijā uzņemtus seriālus un kulinārijas raidījumus. Par politiku vai karu raidījumos neviens nerunā, arī Kremļa propaganda netiek atspoguļota. Lai gan tie skatītājos rada nepamatotu priekšstatu, ka Krievijā valda pārticība un rūpes par iedzīvotājiem, ir sarežģīti pierādīt, ka saturs rada tiešu kaitējumu Latvijas sabiedrībai.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 7.martā pieņēma lēmumu 18 ar Gazprom saistītos kanālus izslēgt no Latvijā retranslējamo kanālu saraksta.

Padome savu lēmumu pamatoja, ka šo TV kanālu pārraidīšana neatbilst Latvijas programmu politikai, kā arī "Gazprom media" īpašnieku "Gazprom Banku" ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs jeb OFAC ir iekļāvis sankciju sarakstā. Lai mazinātu Krievijas iespējas finansēt karu Ukrainā.

"THT Comedy", "THT4 International", "FRIDAY International", "KHL TV Channel", "THT Music" - piecus populārus kanālus no 18 aizliegtajiem Latvijā pārstāv Jūrmalā, privātmāju rajonā reģistrētā SIA Global Media. 2020.gadā tā apgrozījusi 3,9 miljonus eiro. Kompānijas valdes loceklis Andžejs Pjateckis neredz šķēršļus ar Gazprom saistīto kanālu rādīšanai Latvijā.

Kompānija padomes lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, pieprasot vēl pirms lietas izskatīšanas nekavējoši atcelt aizliegumu kanālus pārraidīt. Tiesa 29.aprīlī nolēma, ka "Global Media" pieteikums ir pamatots un Gazprom Medija televīzijas var atgriezties Latvijā.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš uzskata, ka tiesa ir pieļāvusi vairākās būtiskas kļūdas,

piemēram, nepamatoti pielīdzinājusi Krievijas retranslējamo kanālu tiesības Latvijā strādājošo televīziju aizsardzībai. Kā arī nav izvērtējusi iespējamo ASV sankciju risku. Padome lēmumu pārsūdzēs.

Saeimā par tiesā nonākušā strīda gaitu ir pārsteigti. Deputāti uzskata, ka padome, aizliedzot Latvijā retranslēt “Gazprom Media” kanālus, ir rīkojusies pareizi.

Visticamāk, NEPLP kļūda bija lēmumā par “Gazprom Media” kanālu aizliegšanu kā galveno argumentu norādīt kompānijas mātes uzņēmuma iekļaušanu ASV sankcijās. OFAC aizliedza Gazprom Bankai piesaistīt kapitālu ASV tirgū, bet nelietoja bargākos instrumentus.

FKTK departamenta direktors Kristaps Markovskis norāda, ka, uzņēmumiem strādājot ar Krievijas kompānijām, ļoti jāuzmanās, lai nepārkāptu kādas no daudzajām Eiropas Savienības vai ASV sankcijām. Bankas nereti izvēlas neapkalpot klientus, kam ir sadarbība ar Krieviju, jo riski ir pārāk lieli.

Šo iemeslu dēļ no Krievijas televīzijas kanālu iekļaušanas savā programmā atteicās telekomunikāciju kompānija TET.

Latvijā kabeļtelevīzijas pakalpojumus nodrošina ap 20 firmu. Šobrīd neviens operators Gazprom kanālus rādīt nedrīkst, līgumi ir apturēti. Taču, ja NEPLP tiesā zaudēs, tiem līgumi būs jāturpina vai jāmaksā līgumsodi kompānijai Global Media. Tie var sniegties daudzos desmitos tūkstošu eiro.

Arī Lietuvas regulators ir aizliedzis retranslēt "Gazprom Media" īpašumā esošos TV kanālus.

Uz augšu
Back