C, 18.08.2022.

Svētā Gara tornī pacelti Latvijas, Ukrainas un Eiropas Savienības karogi

TVNET/LETA
Svētā Gara tornī pacelti Latvijas, Ukrainas un Eiropas Savienības karogi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ukrainas kara upuru piemiņas dienā Rīgas pils Svētā Gara tornī tiek pacelti Ukrainas, Latvijas un Eiropas Savienības karogi.
Ukrainas kara upuru piemiņas dienā Rīgas pils Svētā Gara tornī tiek pacelti Ukrainas, Latvijas un Eiropas Savienības karogi. Foto: Evija Trifanova/LETA

Rīgas pils Svētā Gara tornī par godu Eiropas dienai, kas šogad Latvijā ir arī Ukrainas kara upuru piemiņas diena, šodien, 9. maijā, svinīgā ceremonijā tika pacelti Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) karogi, kā arī pusmastā tika pacelts Latvijas karogs.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, svinīgajā ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), uzsverot Ukrainas piederību Eiropai un kopīgās Eiropas vērtības.

Levits norāda, ka šajā dienā jau 18 gadu Latvijā atzīmējam Eiropas dienu. ES ir dibināta pēc kara, un viens no tās mērķiem bija panākt to, lai Eiropā nekad vairs nebūtu karš, lai valstis, kas savā starpā bija karojušas, draudzīgi kopā celtu jauno Eiropu.

"Šis apsolījums darbojās ilgi, bet mēs redzam, ka tagad šis solījums ir pārkāpts, un mums kā ES ir jābūt Ukrainas pusē, kas ir agresijas upuris, un jāatbalsta Ukraina visos veidos. Tādēļ šodien Rīgas pils Svētā Gara tornī mastā uzvilksim arī Ukrainas karogu," pauž valsts pirmā persona.

Pēc viņa paustā, ES ir pasaules spēcīgākā politiskā un ekonomiskā savienība, un Latvija ir tās dalībvalsts, līdzveidojot kopējo Eiropu kā politisku telpu, kā tiesību telpu, kā ekonomisku telpu. Prezidents aicina visus apzināties savu līdzatbildību par to, ka iedzīvotāji, veidojot savu Latviju, vienlaikus veido arī Eiropu. Viņš uzsvēra, ka "mēs gribam dzīvot tādā Eiropā, kas ir brīva, demokrātiska, tiesiska, attīstīta".

Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Miščenko uzsver, ka šodien jau ir 75.diena, kad Ukrainas tauta cīnās ar Krievijas agresiju. Viņš atzīmē, ka Eiropas centrā asiņains Krievijas diktators nolēma atkārtot padomju vēsturi, bet Ukrainas tauta lēma par labu Eiropas vērtībām un nākotnei, un par šīm tiesībām Ukrainas tauta tagad maksā ar savām asinīm.

Viņš apliecināja, ka Ukraina nekad nenovirzīsies no šī ceļa. Pēc Miščenko paustā, Krievijas marodieru, nogalinātāju un izvarotāju armija tagad nogalina bērnus, vecos ļaudis un sievietes, lai piespiestu lemt par labu Krievijai. Bet tas nekad nenotiks, jo kopā ar Ukrainu ir Latvija, ES un visa civilizētā pasaule.

"Es patiesi pateicos Latvijai un tās tautai par palīdzību visos līmeņos - par militāru, par humānu un par emocionālu un garīgu atbalstu. Esmu pārliecināts, ka Ukraina uzvarēs un Ukraina būs Eiropas Savienībā, un mēs pieveiksim Putina režīmu. Slava Ukrainai un pateicamies Latvijai," pauž vēstnieks.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzsver, ka gada garumā ir notikušas diskusijas ar ES pilsoņiem par to, kādai ir jābūt ES nākotnei. Pilsoņi ir skaidri pateikuši, ka viņi vēlas ES aktīvāku un vienotāku rīcību. Par to pagājušajā nedēļā notika noslēguma diskusija Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur pilsoņi diskutēja ar ES līderiem. Eiropa ir parādījusi, ka spēj ātri un vienoti rīkoties krīzē. Tā tas arī ir patlaban, kad Krievija uzbrūk Ukrainai un līdz ar to visai demokrātiskajai pasaulei. Eiropa un starptautiskā sabiedrība ir stingri nostājusies Ukrainas pusē, sniedzot Ukrainai nepieciešamo atbalstu un vēršoties pret agresoru Krieviju.

"Šodien Eiropas diena Latvijā ir arī piemiņas diena Ukrainas cietušajiem un bojāgājušajiem. Eiropa sniedz Ukrainai politisku, humānu, finansiālu un pirmo reizi vēsturē arī militāru atbalstu. Esam stingri vērsušies ar sankcijām pret Krieviju, to izolējuši politiski un ekonomiski. Paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri šajā grūtajā brīdī ir snieguši atbalstu Ukrainai! Tā ir daļa no Eiropas solidaritātes," norāda Dombrovskis.

Viņš akcentē, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas demokrātisko valstu saimē. Ukraina uz to virzās jau kopš Maidana revolūcijas, un tā ir jāatbalsta līdzīgi kā Latvija saņēma atbalstu, virzoties uz ES. Dombrovska ieskatā, pašreizējie notikumi skaidri parāda, ka brīvību un demokrātiju nevar uztvert kā pašsaprotamu. Pēc viņa paustā, brīvība un demokrātija ir jāstiprina ikdienā, un nepieciešamības gadījumā ir jāspēj tās aizstāvēt.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu