Aktuālais frontē ⟩ Ukrainas armijai izdevies atbrīvot vēl vienu apdzīvotu vietu Harkivas apgabalā

"Harkivas virzienā ienaidnieks neveica uzbrukuma operācijas. Okupantu vienības pārgāja aizsardzībā, lai bremzētu mūsu karaspēka virzību. Ukrainas bruņoto spēku vienību veiksmīgas operācijas laikā tika atbrīvota Pitomnika Harkivas apgabalā," teikts ziņojumā.

Ukrainas armijas ģenerālštābs arī ziņoja, ka okupanti traucē mobilo sakaru tīklus okupētajās Harkivas apgabala teritorijās, lai novērstu informācijas pārraidi par Krievijas karaspēka pārvietošanos.

"Daudzu apdzīvoto vietu iedzīvotāji atstāti bez elektrības un ūdens," teikts ziņojumā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš pavēstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki pakāpeniski atspiež Krievijas karaspēku no Harkivas.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs 5.maijā paziņoja, ka Ukrainas aizsardzības spēki pārgājuši pretuzbrukumā Harkivas un Izjumas virzienā.

Ukrainas atmīnēšana var turpināties vismaz piecus gadus; karā krituši 500 Ukrainas zemessargi

Ņemot vērā starptautisko pieredzi, Ukrainas atmīnēšana var turpināties piecus līdz desmit gadus, žurnālistiem teicis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta sapieru pārvaldes priekšnieks Olehs Bondars.

Bondars norādījis, ka vienas no bīstamākajām Krievijas iebrukuma sekām ir valsts teritorijas plaša piesārņošana ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, no kuriem daļu aizliedz izmantot starptautiskās konvencijas.

"Ņemot vērā starptautisko pieredzi, atmīnēšana var turpināties piecus līdz desmit gadus," atzinis eksperts.

Kā klāstījusi amatpersona, Krievijas karaspēks izmanto attālinātās mīnēšanas sistēmas, ciniski atstājot nekontrolējamus mīnu laukus apdzīvotās vietās, kur tiek apdraudētas civiliedzīvotāju dzīvības.

Mīnas un munīcija atklāta Kijivas, Černihivas, Harkivas, Sumu, Mikolajivas, Zaporižjas, Dņepropetrovskas, Doneckas un Luhanskas apgabalā.

"Kopējais dažādu mīnu, kasešu [bumbu] elementu un īpaši uzstādīto sprādzienbīstamo priekšmetu skaits ir aptuveni 10% no visiem atklātajiem un neitralizētajiem sprādzienbīstamajiem objektiem," Bondars piebildis.

Viņš uzsvēris, ka Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ir sācis aktīvi informēt civiliedzīvotājus par sprādzienbīstamo priekšmetu radītajiem riskiem.

Pēc tam, kad Ukrainas armija ir atbrīvojusi pilsētu vai ciemu, vispirms tajā tiek veikti sākotnējie drošības pasākumi, apsekotas apdzīvotās vietas, autoceļi un apkaimes, strādā elektrības, ūdens un gāzes līniju atjaunojošas brigādes, stāsta Bondars.

Tagad sākts nākamais posms, kad tiek apsekotas un atmīnētas lauksaimniecības zemes, kur zemnieki vēlas sākt pavasara sējas darbus, teicis atmīnēšanas speciālists.

Ukrainas Iekšlietu ministrijas paspārnē darbu sācis Starptautiskais koordinācijas centrs atmīnēšanas jautājumos.

Pirms mēneša Bondars paziņoja, ka Ukrainā atmīnēšana jāveic apmēram 300 000 kvadrātkilometru platībā, kas ir gandrīz puse valsts teritorijas.

Kopš kara sākuma krituši aptuveni 500 Ukrainas zemessargi

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā krituši vairāk nekā 500 ukraiņu zemessargu, trešdien paziņojusi Ukrainas Nacionālās gvardes amatpersona.

Pildot savus pienākumus, cietuši gandrīz 1700 zemessargi, no kuriem 501 ir kritis.

Aprīļa vidū Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka kara laikā krituši 2500 līdz 3000 Ukrainas karavīru.

Krievija uz Ukrainu sūtīs karaskolu absolventus

Krievijas varasiestādes plāno uz karu Ukrainā nosūtīt tikko mācības pabeigušus desantniekus, bet starp Krievijas ģenerāļiem pastiprinās domstarpības, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes sniegtā informācija.

"Pagaidām nekas neliecina, ka Kremlis drīzumā gatavotos pabeigt karu Ukrainā. Vienlaikus notiek mēģinājumi veikt tā dēvēto slēpto mobilizāciju," lasāms pārvaldes ziņojumā.

Ukrainas izlūki noskaidrojuši, ka Krievijā notiek aktīva aģitācijas kampaņa un uz karadarbības zonu tiek nosūtīti militāro mācību iestāžu absolventi un kursanti. Tādā veidā tiek papildināts arī desanta vienību sastāvs, kas piedzīvojis smagus zaudējumus frontē.

Kā apgalvo Ukrainas izlūkdienests, piemēram, Rjazaņas Margelova vārdā nosauktās augstākās gaisa desanta komandskolas absolventus uzreiz pēc 25.jūnijā gaidāmā izlaiduma plānots nosūtīt uz karadarbības zonu Ukrainā.

Tāpat Ukrainas izlūku aplēses liecina, ka Krievija karā Ukrainā iesaistījusi 45% materiāli tehniskā nodrošinājuma brigāžu automašīnu (2600 no 6000).

Atlikušās automašīnas tiekot saglabātas gadījumiem, ja rastos citas ārkārtējās situācijas, secinājusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Tā informē, ka pašlaik okupanti savu automobiļu parku cenšas papildināt ar Ukrainā nozagtiem spēkratiem.

""Speciālās militārās operācijas" buksēšana ir katalizators tam, ka pastiprinās slēptais konflikts krievu ģeneralitātes vidū, konkrēti ģenerālštābā," lasāms pārvaldes ziņojumā.

"Nesaskaņas un slēpta konkurences cīņa starp grupējumiem ģenerālštābā bija jau ilgi pirms kara. Tomēr pēdējās izgāšanās un citu Krievijas isteblišmenta spēka centru mēģinājumi visu atbildību par neveiksmēm uzgrūst armijai izraisījuši krasu konflikta saasināšanos," ziņo ukraiņu izlūki.

Ukraina turpina pretuzbrukumu; pietuvojas Krievijas robežai

Ukrainas aizsardzības spēki turpinājuši pretuzbrukumu uz ziemeļiem no Harkivas un ir atspieduši okupantus tuvāk Krievijas robežai, teikts ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā apkopojumā par norisēm Krievijas-Ukrainas karā.

Ukrainas karavīri atbrīvojuši vairākas apdzīvotās vietas.

Ukrainas armijas pretuzbrukums turpinājies uz ziemeļiem no atbrīvotās Starij Saltivas.

Krievi pārdislocē karavīrus no Izjumas apkaimes, lai censtos vājināt ukraiņu spēku pretuzbrukumu un apturētu to tālāku virzīšanos uz Krievijas robežu.

"Ukrainas pretuzbrukums, visticamāk, turpinās novērst Krievijas karaspēka uzmanību no izvēršanās citos uzbrukuma virzienos, kur ukraiņu aizsardzība arī veiksmīgi apturējusi kaujas darbības," teikts kopsavilkumā.

Eksperti arī prognozē, ka Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums apturēs Krievijas artilērijas triecienus Harkivas ziemeļaustrumu nomalēm un potenciāli ļaus Ukrainas aizstāvjiem uzbrukt Krievijas aizmugurei.

Eksperti uzskata, ka šis pretuzbrukums paralizē okupantu uzbrukuma darbības Izjumas rajonā, no kurienes viņi mēģināja aplenkt Ukrainas spēkus Donbasā.

Ukraina ar bezpilota lidaparātiem apšauda Krievijas karavīrus Čūsku salā

Ukraina ar bezpilota lidaparātiem apšauda Krievijas karavīrus Čūsku salā, liedzot ienaidniekam nostiprināties Melnās jūras rietumu akvatorijā, ziņo Lielbritānijas izlūkdienests.

Izlūkdienests norādījis, ka Čūsku salā turpinās kaujas, Krievijai cenšoties pastiprināt savu tur esošo garnizonu.

Arī Ukraina un Krievija ir ziņo par smagām kaujām Čūskas salā, kas atrodas aptuveni 35 kilometrus no piekrastes, uz dienvidiem no Odesas.

Izmantojot bezpilota lidaparātus "Bayraktar", Ukraina ir veiksmīgi devusi triecienus Krievijas pretgaisa aizsardzībai un apgādes kuģiem, norādījuši britu analītiķi.

Pēc Krievijas flotes atkāpšanās uz Krimu pēc raķešu kreisera "Moskva" zaudēšanas, Krievijas apgādes kuģiem ir minimāla aizsardzība Melnās jūras rietumos, norādījuši britu analītiķi.

Krievijas centieni palielināt savus spēkus Čūskas salā dod Ukrainai lielākas iespējas apšaudīt Krievijas vienības un iznīcināt to ieročus.

Tomēr, ja Krievijai izdosies nostiprināt savas pozīcijas ar stratēģisku pretgaisa aizsardzību un vadāmajām raķetēm, Krievija varētu dominēt Melnās jūras ziemeļrietumos, uzskata britu analītiķi.

Pentagons: Ofensīva Donbasā par divām nedēļām atpaliek no Putina plāna

Krievijas karaspēka uzbrukums Donbasā atpaliek no Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāna par vismaz divām nedēļām, konstatējusi ASV Aizsardzības ministrija.

"Pēc mūsu vērtējumiem, tas par divām nedēļām vai vēl vairāk atpaliek no Putina iecerēm par tā atrašanos Donbasā un [Ukrainas] dienvidos," teikts paziņojumā Pentagona vietnē.

Pentagons uzskata, ka Putins nav sasniedzis savus mērķus pēc tam, kad kaujas darbības tika koncentrētas uz Donbasu.

"Pat Mariupole vēl arvien nav ieņemta. Viņš (Putins) pārvietoja 10 bataljonu taktiskās grupas (BTG) uz ziemeļiem, bet viņam vēl arvien dienvidos atrodas divu BTG ekvivalents; viņš vēl arvien bombardē Mariupoli, jo pretošanās metalurģijas rūpnīcā ["Azovstaļ''] turpinās. Tātad viņš nav sasniedzis nekādus panākumus, uz kuriem cerēja," atzīmēja ASV militārais resors.

ASV Nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa pirms tam paziņoja, ka Putins tāpat kā agrāk mēģina izveidot "sauszemes tiltu" starp okupētajām Donbasa teritorijām un Piedņestru, kā arī gatavojas ilgstošai karadarbībai Ukrainas teritorijā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 26 350 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 350 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1187 tankus, 2856 bruņutransportierus, 528 lielgabalus, 185 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 87 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 160 helikopterus, 1997 automobiļus un autocisternas, 12 kuģus un ātrlaivas, 390 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 94 spārnotās raķetes.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV Pārstāvju palāta nobalso par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai

ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta otrdien nobalsoja par palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pakete, kas ietvers militāro, humāno un ekonomisko finansējumu, Pārstāvju palātā tika pieņemta ar 368 balsīm par un 57 pret. Pret balsoja tikai republikāņu kongresmeņi.

Abu partiju līderi jau ir panākuši vienošanos par detaļām, un ir gaidāms, ka līdz šīs nedēļas beigām vai nākamnedēļ par šo palīdzības paketi nobalsos arī Kongresa augšpalāta Senāts.

"Ar šo palīdzības paketi Amerika sūta skanīgu vēsti pasaulei par mūsu nelokāmo apņēmību atbalstīt drosmīgo Ukrainas tautu, līdz tiks gūta uzvara," pirms balsojuma paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.

Kongresa līderi pirmdien panāca vienošanos palielināt Baltā nama pieprasīto 33 miljardu dolāru palīdzības paketi par 6,8 miljardiem dolāru.

Kad pakete tiks pieņemta arī Senātā, ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugs līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.