Līvānos policija sāk kriminālprocesus par atbalsta paušanu Krievijas karam pret Ukrainu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Krievijas okupantu noslepkavoto cilvēku līķi masu kapa vietā Bučā
Krievijas okupantu noslepkavoto cilvēku līķi masu kapa vietā Bučā Foto: Ukrinform

Līvānos sākti divi kriminālprocesi par atbalsta paušanu Krievijas karam pret Ukrainu, informēja Valsts policijas (VP) pārstāve Lāsma Kursīte.

Pagājušās nedēļas laikā fiksēti divi gadījumi, kad VP Preiļu iecirkņa apkalpojamajā teritorijā personas bojāja Ukrainas atbalstam izliktos karogus, kā arī izteica atbalstu Krievijas vērstajai agresijai pret Ukrainu. Abos gadījumos sākti kriminālprocesi.

17.maijā Preiļu iecirknis saņēma informāciju par to, ka kāds vīrietis no ēkas Līvānos ir norāvis Ukrainas atbalstam novietoto karogu un to sabojājis. Vīrietis uzvedies agresīvi un traucējis sabiedrisko kārtību. Pēc video novērošanas kameru ierakstu analīzes, likumsargiem izdevies minēto personu identificēt, pēc kā vīrietis tika aizturēts.

Kursīte informēja, ka par minētajām darbībām 1975.gadā dzimušajam vīrietim draud kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 78.panta 1.daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ar ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

20.maijā konstatēts gadījums, kad Līvānu pilsētas centrā kāds vīrietis ar Krievijas karogu izteicis atbalstu Krievijas veiktajām kara darbībām Ukrainā.

Likumsargiem ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka persona atrodas alkohola reibuma stāvoklī un veic provokatīvas darbības, kas ir vērstas uz nemiera celšanu. Kursīte informē, ka 1990.gadā dzimušais vīrietis bija izsludināts meklēšanā par tiesas lēmuma nepildīšanu.

Šajā gadījumā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 74.panta - par Latvijas saistošajās starptautiskajās tiesībās aizliegtu kara vešanas noteikumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpšanu, tajā skaitā humanitāro tiesību aizsargātas personas slepkavošanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos pret šādu personu, ķīlnieku sagrābšanu, nelikumīgu deportāciju, pārvietošanu, brīvības ierobežošanu, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu vai citu aizliegtu darbību, ar ko soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 20 gadiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu