Aktuālais frontē ⟩ Vācijas prezidents aicina Putinu nekavējoties izvest spēkus no Ukrainas
Papildināts plkst.23

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers FOTO: FILIPPO MONTEFORTE / AFP

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers trešdien aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nekavējoties izvest spēkus no Ukrainas.

"Cieniet Ukrainas suverenitāti, izbeidziet cīņu," katoļu konvencijas atklāšanas ceremonijā Štutgartē pavēstīja Šteinmeiers. "Putina kungs, izbeidziet ciešanas un iznīcību Ukrainā! Izvediet savu karaspēku! Un neatsakieties no tiešām un nopietnām sarunām ar prezidentu Zelenski."

Putina sāktais karš skar ne tikai cilvēkus Ukrainā. Tā kā miljoniem tonnu graudu tiek bloķēti Ukrainas jūras ostās, graudu cenas pasaulē ir krasi pieaugušas, sacīja Šteinmeiers.

"Nākamajos mēnešos daudzviet pasaulē draud bads un nāve, īpaši Āfrikas austrumos un dienvidos," brīdināja Šteinmeiers.

"Putina kara sekas skar valstis, kuras joprojām nav atguvušies no koronavīrusa pandēmijas, un skar reģionus, kur augsne izžūst un kļūst neauglīga klimata krīzes dēļ," sacīja Vācijas prezidents.

Pie Severodoneckas notiek kaujas

Ukrainā kaujas starp Krievijas karaspēku un Ukrainas armiju sasniegušas Severodoneckas robežas, trešdien paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Krievijas karavīri ir pavirzījušies uz priekšu pietiekami tālu, lai jau varētu apšaudīt [Severodonecku] ar mīnmetējiem," paziņoja Haidajs, piebilstot, ka jau vakar piepilsētās notikušas cīņas.

Krievijas karaspēks pēc karavīru atvilkšanas no Ukrainas ziemeļiem lēnām, bet stabili virzās dziļāk Donbasā.

Severodonecka, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēku, jau vairākas nedēļas tiek intensīvi apšaudīta.

"Nākamās nedēļas būs izšķirošas," prognozē Haidajs. Viņaprāt, Krievijas mērķis ir sagrābt Luhanskas reģionu par jebkādu cenu.

Krievija koncentrē spēkus Luhanskas apgabalā

Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks nosūta lielu daļu karavīru, artilērijas un aviācijas kaujām Luhanskas apgabalā, pavēstījusi ASV domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

Tā norādījusi, ka karaspēks tiek pārvietots no vairākiem citiem frontes sektoriem, atvelkot spēkus no Izjumas, Harkivas, Doneckas un Zaporižjas.

Okupanti, pēc visa spriežot, cenšas vienlaicīgi ielenkt vairākas nelielas Ukrainas spēku grupas - Severodoneckas rajonā, Bahmutā un Lisičanskā, ap Zoloti un Avdijivkā.

Krievijas karaspēks pagājušajā nedēļā pavirzījies uz priekšu vairāk nekā pārējā maija daļā, bet arī šī pārvietošanās joprojām ir lēna, tā aprobežojas ar mazākiem mērķiem, nekā to vēlētos Kremlis, un tā sastop ukraiņu aizsardzību.

ISW norādījis, šie Krievijas sasniegumi nav uzskatāmi par lielu izrāvienu.

Turklāt okupācijas spēkiem, pēc visa spriežot, būs gaidāmas ilgas ielu kaujas Severodoneckā, Bahmutā un citas lielajās pilsētās, piebildusi domnīca.

Krievija izvirza pieticīgākus mērķus

"Institute for the Study of War" arī norāda, ka Krievijas okupācijas armija, visticamāk, atteikusies no plāniem īstenot lielu ukraiņu spēku aplenkumu Ukrainas austrumos, tā vietā izvirzot pieticīgākus mērķus.

ISW raksta, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks pavirzījies uz priekšu vairāk nekā pirms tam visa mēneša laikā, taču kopumā nekāda liela izrāviena nav - virzība ir lēna un uzvaras ir mazākas, nekā Kremlis būtu vēlējies. Piemēram, Krievijas karaspēkam nav izdevies iegūt kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem to administratīvajās robežās, lai gan tā jau bija atkāpšanās no sākotnējā plāna par pilna mēroga uzbrukumu visai Ukrainai.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 238 bērni

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 238 bērni un 433 guvuši dažādus ievainojumus, trešdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 149 bērni, Kijivas apgabalā - 116, Harkivas apgabalā - 104, Černihivas apgabalā - 68, Luhanskas apgabalā - 50, Hersonas apgabalā - 49, Mikolajivas apgabalā - 45, Zaporižjas apgabalā - 28, Sumu apgabalā - 17, Kijivas pilsētā - 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1848 mācību iestādēm, no kurām 173 pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

Aktuālā situācija frontē

  • Ukrainas karaspēks atkāpies no Svitlodarskas pilsētas Doneckas apgabalā, ko ieņēmis Krievijas okupācijas karaspēks, paziņojis Doneckas reģionālās militārās administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko. Okupētajā pilsētā atrodas apmēram 10 000 civiliedzīvotāju. Kirilenko norāda, ka Ukrainas spēki "pārgrupējas".
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 450 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1305 tankus, 3213 bruņutransportierus, 606 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 206 lidmašīnas, 170 helikopterus, 491 bezpilota lidaparātu, 112 spārnotās raķetes, 2217 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 44 specializētās tehnikas vienības. Krievija savu iebrukumu Ukrainā joprojām sauc par "specoperāciju" un regulāras atskaites par zaudējumiem nepublicē.
  • Mariupolē trīs mēnešu laikā kopš iebrukuma sākuma nomiruši vismaz 22 000 civiliedzīvotāju, paziņojusi Mariupoles amatpersona Petro Andrjuščenko. Šīs aplēses balstītas uz amatpersonu kontaktiem ar cilvēkiem, kas palikuši Krievijas okupētajā pilsētā, taču patiesībā upuru varētu būt vēl vairāk, viņš norāda.
  • Andrjuščenko arī ziņo, ka Mariupolē sabombardētas daudzstāvu dzīvojamās ēkas pagrabā gruvešos atrasti apmēram 200 cilvēku līķi.
  • Krievija "faktiski bloķējusi" Ukrainas ostas Melnās jūras ziemeļu daļā, raidorganizācijai CNN atklāja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Ukraina ir nozīmīga graudu eksportētājvalsts, tāpēc tās ostu bloķēšana atstāj iespaidu uz pārtikas pieejamību un cenām, kas īpaši skaudri jūtams pasaules nabadzīgajos reģionos.
  • Smagā bruņojuma piegādes Ukrainai ir labākā investīcija stabilitātes uzturēšanai pasaulē, uzsvēris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Otrdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā vēršoties pie rietumvalstīm, Zelenskis mudināja Ukrainai piegādāt smago bruņojumu - daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, tankus, pretkuģu raķetes, arī citus bruņojuma veidus. "Esmu pateicīgs visiem Ukrainas partneriem, kas palīdz. Bet vēlreiz uzsveru - jo ilgāk turpināsies šis karš, jo lielāka būs brīvības cena ne tikai Ukrainai, bet visai demokrātiskajai pasaulei," sacīja Zelenskis.
  • Krievijas okupācijas spēku ieceltās Zaporižjas apgabala "administrācijas" pārstāvis Vladimirs Rogovs aģentūrai RIA pavēstījis, ka apgabalā varot norēķināties gan ar Ukrainas nacionālo valūtu grivnām, gan arī rubļiem. Tāda pati situācija ir arī okupētajā Hersonā.

Sekas Krievijā

ASV no trešdienas atcēlušas izņēmumu, kas ļauj Maskavai savas ārvalstu parādsaistības atmaksāt ar Krievijā turētajiem dolāriem, paziņojusi ASV Finanšu ministrija. Savienoto Valstu finanšu ministre Dženeta Jelena jau pagājušajā nedēļā deva mājienu, ka šis izņēmums, visticamāk, tiks atcelts, norādot, ka tas tika ieviests, lai nodrošinātu organizētas pārejas periodu un ļautu investoriem pārdot vērtspapīrus.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai lielā mērā izolējušas valsti no starptautiskās finanšu sistēmas, taču izņēmums pieļauts attiecībā uz parādsaistību maksājumu veikšanu.

Šis izņēmums atcelts divas dienas pirms Krievijas nākamā parādsaistību maksājuma.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas liegušas Maskavai iespēju atmaksāt valsts parādsaistības ar ASV bankās turētiem dolāriem, liekot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot valsts rezerves, lai izvairītos no maksātnespējas.

Uz augšu
Back