Itālijā tapušā automobiļa saknes meklējamas jau iepriekšējā gadsimta pirmajā desmitgadē. Līdz šim noticis daudz, un arī mūsdienās zīmols ātri virzās uz priekšu jaunu modeļu izveidē, lai apmierinātu visprasīgākos klientus. Tomēr reti kurš zina, ka aiz zīmola stāsta slēpjas daudzi interesanti noslēpumi.
Sākotnēji sauktā "A.L.F.A." dibināta Milānā, bet nu atrodas šī gada Eirovīzijas pilsētā Turīnā. Šis auto ražotājs sākotnēji fokusējies uz sacīkšu automobiļiem un vērtīgu sporta auto ražošanu. Turklāt, kamēr mēs šogad svinēsim Jāņus, "Alfa Romeo" svinēs 112. gadadienu.
“Autobrava Motors”, par godu modeļu Giulia un Stelvio jaunatklātajām Estrema versijām, apkopojis piecus interesantus faktus par itāļu automobiļiem.
"Alfa Romeo" nosaukums sākotnēji bijis abreviatūra – "A.L.F.A."
Pirmos četrus gadus, pirms par galveno zīmola investoru kļuva Nikola Romeo (Nicola Romeo), tā nosaukums bija četru vārdu abreviatūra "A.L.F.A." – "Anonima Lombarda Fabbrica Automobili", kas tulkojumā no itāļu valodas nozīme “Anonīmā Lombardijas Automobiļu Fabrika”. Lombardija ir reģions Itālijā, kura centrālā pilsēta ir Milāna, un “anonīmā”, jo sākotnēji uzņēmumu dibināja anonīms investoru grupējums.
Trīs gadus pēc rūpnīcas dibināšanas sākās Pirmais pasaules karš. Kopš tā laika lielākā daļa rūpnīcu sāka ražot visu, kas bija nepieciešams karam. "A.L.F.A." esošajiem īpašniekiem nepietika līdzekļu, lai pārvērstu auto rūpnīcu par karam nepieciešamo lietu rūpnīcu, un zīmols teju bankrotēja.
Nikola Romeo 1915. gada augustā kļuva par vadošo uzņēmuma investoru, un ar viņa palīdzību fabrikas sāka ražot visu karam nepieciešamo. Munīcija, lidmašīnu dzinēji un citas sastāvdaļas, kompresori un ģeneratori, kuru pamatā bija uzņēmumā esošie automašīnu dzinēji.
Par godu zīmola 105. dzimšanas dienai "Alfa Romeo" prezentēja jaunu logotipu kopā ar "Alfa Romeo" Giulia automobili kā daļu no zīmola atjaunošanas plāna. Pārprojektēšanu veica zīmola izstrādes aģentūra "Robilant Associati", kas iepriekš veidojuši arī "FIAT" logotipu.
"Alfa Romeo" emblēmā apslēpta itāļu vēsturiskā simbolika
"Alfa Romeo" logotipā ir iekļautas divas heraldikas zīmes, kas tradicionāli ir saistītas ar tā dzimto pusi – Milānu: sarkanais krusts no Milānas emblēmas. Tajā redzama arī odze jeb “biscione” – liela zāles čūska, kas aprij cilvēku, atvasināta no Viskonti lordijas nama ģerboņa 14. gadsimtā. Logotipu, kādu mēs to pazīstam šodien, 1910. gadā izstrādāja jauns itāļu rasētājs no "A.L.F.A." kompānijas Romano Kataneo (Romano Cattaneo).
Par godu zīmola 105. dzimšanas dienai "Alfa Romeo" prezentēja jaunu logotipu kopā ar "Alfa Romeo" Giulia automobili kā daļu no zīmola atjaunošanas plāna. Pārprojektēšanu veica Robilantas Sočati (Robilant Associati), kas iepriekš veidojis "FIAT" logotipu.
Vēsturiskā leģenda Giulia un tā mūsdienīgā būtība
Sākotnējais Giulia laists klajā 1962. gadā, kļūstot par pirmo sērijveidā ražoto automašīnu ar piecu ātrumu pārnesumkārbu un vienu no pirmajām, kas piedāvāja virsbūves konstrukcijas drošību. Šim aerodinamiskajam sedanam pirmajā versijā bija izliekts vējstikls, noapaļoti priekšējie lukturi un izsmalcināta mehānika optimālam ātrumam un vadāmībai.
Giulia tika izstrādāts kā sportisks sedans, bet "Autodelta", kas ir "Alfa Romeo" motosporta nodaļa, saprata, ka tā varētu būt lieliska sacīkšu automašīna, un mudināja uzņēmumu izveidot no kā kupeju. Zem motora pārsega "Alfa Romeo" uzstādīja 1,3 litru dzinēju, ko "Autodelta" izstrādāja no lielākā 1,6 litru agregāta. Šādi radās Giulia GTA 1300 Junior, kas bija ļoti veiksmīgs sacīkšu auto savā klasē.
Mūsdienās arvien tiek ražots Giulia sedans, turklāt tam izveidots arī SUV modelis Stelvio. Drīzumā Latviju sasniegs arī to jaunākās versijas Estrema modeļi, kas aprīkoti ar vismodernākajām tehnoloģijām un lielisku dinamiku.
"Alfa Romeo" Giulia Estrema un "Alfa Romeo" Stelvio Estrema aprīkoti ar 280 ZS 2,0 litru turbobenzīna vai 210 ZS 2,2 litru turbodīzeļa dzinējiem, 8 pakāpju automātisko pārnesumkārbu un visu riteņu piedziņu. Papildus ekskluzīvajam dizainam un tehniskajām īpašībām automašīnas aprīkotas arī ar premium klases 14 "Harman Kardon" skaļruņu sistēmu.
"Alfa Romeo" komandas pilots, kas vēlāk radīja slavenāko "Formula 1" komandu – Enzo Ferrari
Pirmā "Alfa Romeo" sacīkšu automašīna tika izgatavota 1913. gadā, trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas. Pirmos panākumus "Alfa Romeo" guva 1920. gadā, kad Džuzepe Kampari uzvarēja Mudžello trasē, vēlāk otro vietu Targa Florio trasē ieguva Enzo Ferrari.
"Alfa Romeo" 1925. gadā uzvarēja sacīkšu automobiļu pasaules čempionāta Grand Prix, pēc kā arī zīmola ražotos spēkratus sāka pamanīt sportiskākā gaismā. Enzo Ferrari izrādījās labāks komandas vadītājs nekā braucējs, un 1929. gadā Enzo Ferrari nodibināja “Scuderia Ferrari” sacīkšu komandu, kuras formulas ražoja "Alfa Romeo". Vēlāk 1939. gada Ferrari kļuva par neatkarīgu komandu.
Otrā pasaules kara laikā "Alfa Romeo" ražotne tika uzspridzināta
"Alfa Romeo" rūpnīca, kas kara laikā ražoja karam nepieciešamus produktus, tika bombardēta Otrā pasaules kara laikā, un pēc kara tai bija grūti atgriezties ierastajās sliedēs. Tā kā luksusa transportlīdzekļiem nebija pieprasījuma, auto ražotājs pievērsās mazāku, sērijveida transportlīdzekļu ražošanai. Tos sāka ražot ap 1954. gadu, kad tika ieviests sedans Giulietta, kupejas un divvietīgie automobiļi.
