/nginx/o/2022/05/31/14590207t1ha11e.jpg)
Pārmetumi Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kancleram Olafam Šolcam par sarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir demagoģija, jo jāņem vērā, ka Francija ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, savukārt Vācija - G7 prezidējošā valsts, šādu vērtējumu pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Vadoties no Vācijas valdības Preses un informācijas dienesta sagatavotās informācijas, saruna ar Krievijas prezidentu notikusi pēc Makrona un Šolca iniciatīvas, savukārt tās saturu noteicis Krievijas karš pret Ukrainu un pūliņi šo karu izbeigt.
Skudras skatījumā, sarunā ar Putinu akcenti likti uz četriem jautājumiem,
proti, panākt uguns pārtraukšanu, atvilkt Krievijas karaspēku, sākt nopietnas un tiešas sarunas ar Ukrainas prezidentu un diplomātiskā ceļā atrisināt konfliktu.
Sarunas dalībnieki pārrunājuši arī civiliedzīvotāju humānā stāvokļa uzlabošanu. Skudra informācijā pēc sarunas saskatījis zināmus pozitīvus momentus, piemēram, Putina apsolījumu apieties ar sagūstītajiem karotājiem atbilstoši starptautiskajām humānajām tiesībām, nodrošināt Starptautiskajam Sarkanajam Krustam netraucētu piekļuvi gūstekņiem, atļaut labības eksportu no Ukrainas pa jūras ceļu.
Tikmēr Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons kritizēja gandrīz pusotru stundu ilguši telefonsarunu ar Putinu, norādot, ka Francijas un Vācijas līderu sarunas ar Krievijas prezidentu novedīs pie jaunas Krievijas vardarbības citviet.
"Neticami, ka pašreizējie Francijas un Vācijas līderi neviļus bruģē ceļu jaunai krievu vardarbībai,"
pēc Francijas prezidenta un Vācijas kanclera telefonsarunas ar Putinu vietnē "Facebook" rakstīja Igaunijas politiķis, kurš retoriski jautāja, vai abu Eiropas valstu līderu rīcība neliecina par "smadzeņu nāvi", par kuru pirms vairākiem gadiem Makrons apsūdzēja NATO.
"Kā gan Parīze un Berlīne neko nav mācījušās no pagātnes? Kāpēc meklēt ieganstus militārās palīdzības Ukrainai aizkavēšanai, un kādēļ uzskata, ka jebkādus solījumus turēs putiniskā Krievija, kas ved iznīcības karu pret vienu no lielākajām Eiropas tautām," rakstīja Reformu partijas pārstāvis.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs pauda cerību, ka "Makrona un Šolca dīvaino rīcību neizraisa bailes zaudēt ietekmi demokrātiskajā Eiropā, kurā pēc uzvaras karā noteikti būtu arī Ukraina, bet nākotnē gan Moldova un Gruzija, gan Baltkrievija tikt atbrīvotam no faktiskās krievu okupācijas. Un Eiropa kopumā būtu atbrīvota no Krievijas radītiem eksistenciālajiem draudiem, vismaz uz laiku".
