Jaunizveidotais ģerbonis atveido Sēlijas unikalitāti, identitāti un vēsturi, uzsver Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, šodien, 31. maijā, Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā notika Valsts heraldikas komisijas izbraukuma sēde, kuras laikā klātesošie tika iepazīstināti ar jaunizveidoto Sēlijas vēsturiskās zemes ģerboni.
Kā norāda Sēlijas ģerboņa vizuālā attēla mākslinieks Edgars Sims, ģerbonis veido vienotu ansambli ar pārējiem Latvijas novadu ģerboņiem. Tas veidots, uz sarkana lauka attēlojot pretēji pagrieztu, ejošu sudraba staltbriedi. Tā arī ir unikālā īpašība, kas ģerboni atšķir no citiem, - uz tā dzīvnieks attēlots kustībā.
Sēdi atklāja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, norādot, ka ir pagājis gads, kopš Saeima apstiprināja likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Likums bija pamats kopīgas valsts politikas izveidei, lai nostiprinātu latviskumu, atzītu tā daudzveidību, sekmētu latviskuma tālāko attīstību un tā saglabāšanu.
Viņš uzsvēra, ka blakus esošajām vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei - uz Latvijas kartes ir parādījusies Sēlija, kas ieguvusi savu statusu kā vēsturiskā zeme.
"Valsts heraldikas komisija ir izdarījusi lielu darbu, analizējot un ņemot vērā visus priekšlikumus un aspektus. Pērn diskusijā Rīgas pilī īpaša uzmanība tika vērsta uz to, ka šim ģerbonim jābūt balstītam zinātnē, vēsturē un heraldikas likumos. Domāju, ka šie priekšlikumi ir gājuši daudz plašāk, veidojot ne tikai ģerboni, bet arī zīmolu, kas Sēliju darīs atpazīstamāku starp citām vēsturiskajām zemēm," pauda Teikmanis.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs pauda pateicību visiem procesā iesaistītajiem, kā arī Saeimas deputātiem par dalību sēdē, akcentējot, ka Valsts prezidents drīzumā sagatavos priekšlikumus izmaiņām Valsts ģerboņa likumā, paužot cerību, ka Saeima nekavēsies un raitā tempā apstiprinās jaunizveidoto Sēlijas ģerboni.