Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šodien Viļņā tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Baltijas valstu un valdību vadītāji ar Vācijas kancleru plāno pārrunāt drošības situāciju reģionā saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, atbalstu Ukrainai un Madridē plānotā NATO samita lēmumus Austrumu flanga stiprināšanai.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO apsver iespējas pastiprināt alianses austrumu flangu.
Baltijas valstis aicina palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonus, kas tajās izvietoti kopš 2017.gada, līdz brigādes līmeņa vienībām.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane norādījis, ka alianses klātbūtne reģionā tiks pastiprināta vairākās jomās un iecerēts, ka tā būs "noturīga, elastīga un ilgtspējīga", taču precīzs spēku lielums vēl nav skaidrs un galīgie lēmumi tiks pieņemti jūnijā gaidāmajā Madrides samitā.
Pēc Džoanes teiktā, runa ir ne tikai par sauszemes, jūras un gaisa spēkiem, bet arī par kiberdrošības un kosmosa spēkiem.
"Mums būs jauna pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas ir ļoti svarīgi, bet austrumu spārnā patrulēs simtiem NATO iznīcinātāju," viņš norādījis.
Lūgts komentēt bažas, ka daļa NATO valstu, iespējams, gribētu atjaunot agrāko attiecību līmeni ar Krieviju un tādēļ varētu neatbalstīt krasas pārmaiņas attiecībā uz alianses klātbūtni austrumu spārnā, Džoane atbildējis, ka šādas pazīmes nesaskata.
Šolcs apmeklēs Lietuvā dislocētos Bundesvēra karavīrus
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien vizītē Lietuvā plāno apmeklēt Bundesvēra karavīrus, kas izvietoti Baltijas valstī ar mērķi stiprināt drošību uz NATO austrumu robežas.
Tikšanās notis poligonā netālu no Pabrades.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka vizītē Lietuvā aprīlī solīja, ka Vācija ir gatava sniegt būtisku ieguldījumu NATO brigādes izveidei Lietuvā, lai aizvietotu pašreizējo starptautisko spēku bataljonu.
Pašreiz Lietuvā atrodas 1000 Vācijas karavīru.
Šolca vizītes laikā tiks runāts arī par atbalstu Ukrainai karā ar Krieviju un Ukrainas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Baltijas valstis atbalsta ES kandidātvalsts piešķiršanu Ukrainai, bet Vācija vēl nav izlēmusi.