Sv, 25.09.2022.

Krievija sper pirmos soļus ceļā uz iespējamo nāvessoda moratorija atcelšanu

TVNET
Krievija sper pirmos soļus ceļā uz iespējamo nāvessoda moratorija atcelšanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: EPA/Scanpix

Krievijas parlaments otrdien apstiprināja divus likumprojektus, kas izbeidz Eiropas Cilvēktiesību Tiesas (ECT) jurisdikciju valstī, ziņo aģentūra “Reuters”.

Tas nozīmē, ka Krievijas iedzīvotājiem vairs nebūs iespējas vērsties ECT gadījumā, ja valsts pārkāps Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību hartā noteiktās tiesības.

Viens no Valsts domes apstiprinātajiem likumprojektiem izbeidz ECT jurisdikciju Krievijā, otrs – nosaka šā gada 15.martu kā datumu, pēc kura tiesas spriedumi Krievijā vairs nav īstenojami.

Likumprojekti tika apstiprināti gandrīz vienbalsīgi – tikai viens deputāts no Komunistiskās partijas balsoja pret. Lai likumprojekti stātos spēkā, tie jāparaksta Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

2017. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lika Maskavai izmaksāt kompensācijas 2004. gada Beslanas ķīlnieku traģēdijas upuru ģimenēm, jo drošības dienesti nebija darījuši visu iespējamo, lai traģēdiju novērstu. Čečenu kaujinieki bija pārņēmuši skolu Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā un sagūstījuši aptuveni 1200 cilvēkus. Krīze beidzās ar 334 cilvēku, tostarp 186 bērnu, nāvi.

2021. gadā tiesa lēma, ka opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšana bija politiski motivēta, tāpēc viņam jātiek atbrīvotam. Tomēr Krievija tiesas lēmumu raksturoja kā nelikumīgu.

Eiropas Padome (EP) tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, lai Eiropā veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu. Visas Eiropas Padomes dalībvalstis parakstīja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību hartu, kuras izpildi uzrauga ECT.

Krievija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1996. gadā, taču pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Krievijai tika atņemtas balsošanas tiesības, uz ko Krievija atbildēja ar atteikšanos maksāt dalības maksu. Šī gada 5. martā Eiropas Padome atņēma Krievijai dalībvalsts statusu.

Krievijas atteikšanās no Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijas ļautu valstī atjaunot nāvessodu. Par šādu iespējamību liecina kādreizējā Krievijas prezidenta un esošā Drošības padomes vadītāja vietnieka Dmitrija Medvedeva izteikumi, ka Krievijas dalības Eiropas Padomē apturēšana būtu iegansts “uz visiem laikiem aizmirst par šiem bezjēdzīgajiem nabagnamiem” un “atjaunot virkni svarīgu institūtu īpaši smagu noziegumu novēršanai, piemēram, nāvessodu visbīstamākajiem noziedzniekiem”.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību harta aizliedz EP dalībvalstīm izpildīt nāvessodu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu