Aktuālais frontē ⟩ ANO bažījas par Doneckā ārvalstu karavīriem piespriestajiem nāvessodiem

"ANO Cilvēktiesību birojs ir satraukts par pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas tā dēvētās Augstākās tiesas lēmumu piespriest nāvessodu trim karavīriem," žurnālistiem Ženēvā apliecināja pārstāve sakariem ar presi Ravina Šamdasani.

"Mēs kopš 2015.gada esam novērojuši, ka šajās pašpasludinātajās republikās tā dēvētās tiesu iestādes neievēro būtiskākās taisnīgas tiesas garantijas, tādas kā atklāta lietas izskatīšana, neatkarība, tiesu objektivitāte un tiesības netikt piespiestam liecināt. Šādas karagūstekņu prāvas atbilst kara noziegumu kritērijiem," paziņoja Šamdasani.

Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstu izveidotās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas (DTR) "tiesa" piespriedusi nāvessodu britiem Šonam Pinneram un Eidenam Aslinam, kā arī Marokas pilsonim Saadunam Brahimam.

Viņi visi ir Ukrainas armijas karavīri, kas parakstīja līgumu par dienestu bruņotajos spēkos vēl pirms Krievijas iebrukuma. Pinners un Aslins dzīvo Ukrainā kopš 2018.gada.

"Tiesa" bijusi īsa un nebija pieejama žurnālistiem. Viņiem ir mēnesis sprieduma pārsūdzēšanai.

Notiesāto radinieki vairākkārt teikuši, ka viņiem nav bijusi normāla aizstāvība, bet viņiem piedāvātie "advokāti" nav neko darījuši.

Pinners un Aslins nonāca gūstā aprīļa vidū Mariupolē, bet Brahims - marta vidū Volnovahā.

Lielbritānijas valdība ceturtdien apliecināja, ka tai ir nopietnas bažas par krievu gūstā nonākušajiem britiem.

Krievijas okupēto teoriju atkarošanai vajadzīgas jaunas bruņojuma piegādes

Lai panāktu paritāti pretstāvē Krievijai un iespēju atbrīvot okupētās teritorijas, Ukrainai vajadzīgas 150 līdz 300 reaktīvās zalvju uguns sistēmas, intervijā BBC radio paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Podoļaks arī sacījis, ka frontes līnijā ik dienu krīt 100 līdz 200 ukraiņu karavīru, kas ir vairāk nekā tika aplēsts iepriekš. Vēl tikai ceturtdien Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sacīja, ka Ukrainas armija frontes līnijā zaudē līdz 100 karavīriem dienā, bet līdz 500 tiek ievainoti.

Atšķirības kritušo skaitļos liecina par to, cik grūti iegūt precīzu informāciju no kaujas lauka.

Ukrainas karavīri tiek nemitīgi bombardēti, Krievijas karaspēkam cenšoties sagrābt savā kontrolē visu Donbasu.

"Krievijas spēki, izņemot kodolieročus, frontē izmantojuši teju visu, tai skaitā smago artilēriju, daudzstobru reaktīvos mīnmetējus un aviāciju," paziņoja Podoļaks.

Viņš Ukrainas vārdā atkārtoti aicināja Rietumus piegādāt Ukrainai vairāk ieroču, uzsverot, ka "pilnīgs paritātes trūkums" Krievijas un Ukrainas karaspēku bruņojumā ir iemesls, kādēļ Ukraina zaudē tik daudz karavīru.

"Es domāju, ka rietumvalstu valdībām trūkst izlūkošanas un pretizlūkošanas datu šajā jautājumā. Tām netraucētu skaidrāk saprast ieroču daudzumu, kurus lieto Krievija, tai skaitā reaktīvo zalvju uguns sistēmu daudzumu. Mums būs paritāte, kad mums būs 150 līdz 300 reaktīvās zalvju uguns sistēmas; tad mēs spēsim efektīvi atbrīvot mūsu teritoriju," atzīmēja Podoļaks.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas prasības nav kaut kādas iegribas, bet objektīva nepieciešamība.

Viņš sacīja, ka Kijeva labi saprot rietumu partneru bažas par iespējamību, ka tiktu veikti triecieni Krievijas teritorijai no Ukrainas puses. "Tomēr tas nenotiks. Mēs vienkārši gribam aizsargāt mūsu valsti un aizdzīt no robežas Krievijas spēkus, kas ir ļoti agresīvi un karo cietsirdīgā, barbariskā veidā," paskaidroja Podoļaks.

Viņš arī konstatēja, ka "Krievija ir ekspansionistiska valsts, kurai nav cita savas eksistences redzējuma, kā vien uzbrukt citām valstīm". Ja paliks Krievijas okupētas teritorijas, tas ļaus šai valstij atjaunot konfliktu.

Podoļaks norādīja, ka miera sarunas varēs atsākties tikai tad, kad Krievija būs atkāpusies no teritorijām, kuras ieņēmusi kopš 24.februāra.

Ukrainas minimālais mērķis ir krievu atspiešana tur, kur tie atradās 23.februārī tieši pirms iebrukuma, un pēc tam var tikt atjaunotas miera sarunas, sacīja Podoļaks. Savukārt Ukrainas maksimālais mērķis ir kara karstās fāzes pabeigšana un pilnīga teritoriālās integritātes atjaunošana, viņš uzsvēra.

"Mēs būsim gatavi atgriezties pie sarunām, ja Krievijas Federācija pārtrauks ierosināt neadekvātas lietas un atgriezīsies pie realitātes," piebilda Podoļaks.

Eksperts: Krievija noteikusi jaunu termiņu Severodoneckas ieņemšanai

Krievija ir noteikusi savam karaspēkam jaunu termiņu, līdz kuram tam jāieņem Ukrainas Luhanskas apgabala Severodoneckas pilsēta, ceturtdienas vakarā intervijā Krievijas cilvēktiesību aktīvistam Markam Feiginam paziņoja ukraiņu militārais eksperts Olehs Ždanovs.

"Lieta tāda, ka ir pienākusi informācija - jauns termiņš. Nu jau nevis 10.jūnijs, bet 22.jūnijs," sacīja Ždanovs.

Viņš arī informēja, ka uz Severodoneckas rajonu ir nosūtītas okupantu vienības, kas iepriekš karoja Zaporižjas virzienā pie Melitopoles pilsētas.

"Es pieņemu, ka viņi devās nevis uz Hersonu, bet uz Severodoneckas pusi. Jā, tas ir tālāk, nekā uz Hersonu. Bet lieta tāda, ka Hersonas virzienā nav jūtamas mūsu spēku virzības un mēs tur vienkārši paplašinām placdarmu, nerīkojam masīvus uzbrukumus. Mēs vienkārši uzbrūkam atsevišķos iecirkņos. Bet Severodoneckas virzienu viņi (krievi), visticamāk, pastiprinās un tagad šī pauze var nedaudz ieilgt, tā var pārvērsties par karaspēka pārgrupēšanu," atzīmēja eksperts.

Viņš arī pavēstīja, ka operāciju Severodoneckas ieņemšanai vadīs Krievijas bruņoto spēku ģenerālpulkvedis Genadijs Židko, bet Krievijas karaspēku Ukrainā turpina vadīt ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs. Židko tāpat kā Dvorņikovs ir guvis lielu militāru pieredzi Sīrijā.

Ukraina EDSO: Labības eksportam no ostām vajadzīga starptautiska jūra spēku misija

Lai nodrošinātu eksporta koridoru funkcionēšanu Melnajā jūrā Ukrainas labības izvešanai, ir vajadzīga starptautiska jūras kara spēku misija, ceturtdien Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē Vīnē paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Jevhens Cimbaļuks.

"Ukraina ir maksimāli skaidri paudusi savu nostāju par jūras ostām: krasta līnijas aizsardzībai ir vajadzīga militārā tehnika, bet eksporta ceļu patrulēšanai Melnajā jūrā - jūras kara spēku misija," sacīja Cimbaļuks.

Ņemot vērā neseno Krievijas raķešu triecienu labības terminālim Mikolajivā, "nedrīkst izslēgt Krievijas plānus izmantot šādu koridoru uzbrukumam Odesai un Ukrainas dienvidiem", norādīja Ukrainas vēstnieks.

Viņš sacīja, ka Ukraina novērtē partneru centienus, kuru mērķis ir atbloķēt Ukrainas ostas ar mērķi izvest labību, tomēr "vajag būt uzmanīgiem". "Krievijas solījumi vienmēr ir veltīgi. Cik reižu viņi ir solījuši neuzbrukt ukraiņiem?" rezumēja Cimbaļuks.

Krievijas agresijas dēļ Ukrainas ostās ir nobloķēti vairāk nekā 20 miljoni tonnu labības, kas paredzēta eksportam. Tas izraisījis globāla bada draudus, jo gandrīz pusi visa piegāžu apjoma ANO Pasaules pārtikas programmas ietvaros sastāda tieši Ukrainas labība.