Sasien vadītājus, slēpj atslēgas un dzer bezalkoholisko alu jeb līgotāju metodes nebraukšanai reibumā

FOTO: Unsplash/Rashid Kreiss

Regulārās informatīvās akcijas Līgo svētku periodā, melnā statistika pēcsvētku dienās un rūgta pieredze tuvinieku lokā pamudinājusi līgotājus izstrādāt savas metodes, kā neļaut iereibušiem cilvēkiem sēsties pie automašīnas stūres. Vismaz ne no savu viesu loka. Vispopulārākā metode ir arī visvienkāršākā – katrā piektajā svinību vietā Līgo naktī vai agrā rītā braukt iecerējušajiem tiek pasniegts tikai bezalkoholiskais alus.

TVNET lasītāju aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 3,5 tūkstoši cilvēku, bezalkoholisko alu kā savu artavu dzērājšoferu problēmas risināšanā izvēlējušies 20,27% respondentu. Vēl 10,8% izvēlās citus bezalkoholiskos dzērienus. Tādējādi trešā daļa no visiem braucošajiem svinētājiem nekādi nevar sēsties pie stūres alkohola reibumā, jo vienkārši nenoreibst. Ja nu vienīgi no maģiskās nakts gaisotnes, jāņuzālēm un papardes zieda meklējumiem.

Pie stūres tikai pēc izgulēšanās

Pazīstot savus viesus un acīmredzot zinot, ka visi nav tik disciplinēti, lai turētos pretī grādīgā kārdinājumam, dažās sētās un svinību vietās ieviestas radikālākas kontroles metodes. 19,96% svinētāju atzīst, ka pirms iekāpšanas automašīnā šoferiem ir jāiepūš alkometrā. Braukt tiek ļauts vien tad, kad galva ir pamatīgi izvēdinājusies un alkohola koncentrācija asinīs vairs netraucēt vadīt spēkratu.

Ja ar to nepietiek un kareivīgie braucēji laužas pie stūres, tiek pieņemti vēl drastiskāki mēri. 18,68% atzinušies, ka nācies pārlieku aktīvos braukt gribētājus sasiet un nolikt gulēt, kamēr tie atskurbst.

Bez mašīnām un atslēgām

Lai līdz šādam scenārijam nenonāktu, tālredzīgākie svinību rīkotāji jau laikus novērš potenciālās konfliktsituācijas ar nepārprotamiem noteikumiem vai viltīgiem manevriem. 11,74% respondentu saka, ka prasa viesiem nodot automašīnu atslēgas vai nemanot paši tās savāc un noslēpj, lai atdotu tikai nākamajā dienā. 5,13% piekopj taktiku sabraukt automašīnas kādā pagalmā vai stāvlaukumā un pēdējos dažus simtus metru vai pāris kilometrus līdz svinību vietai doties ar kājām. Tas samazina risku, ka kāds iereibušais izdomās iekāpt mašīnā, lai «aizskrietu» līdz veikalam «pēc viena» vai atvestu vēl kādu svinētāju. Reibumā solis vairs nav tik raits un motivācija tikt līdz mašīnai ātri saplok. Mazāk populāra metode ir sētas vārtu vai mājas durvju aizslēgšanai, lai neviens bez ziņas nevarētu izkļūt no svinību vietas. To izvēlas 3,57% respondentu.

Trekna gaļa nepalīdz

Diemžēl tiek meklēti veidi kā apmānīt likumsargus, taču patiesībā vien tiek palielināts risks ciest negadījumā pašam un sabojāt dzīvi citiem cilvēkiem. Proti, gandrīz katrs desmitais līgotājs jeb 9,84% ir izmēģinājuši metodes alkohola lietošanas noslēpšanai vai tā iedarbības mazināšanai. Tādu kā treknas gaļas saēšanos pirms iedzeršanas, lai alkohols lēnāk uzsūktos asinīs. Pretēji stereotipam, šī metode nebūt nav droša, jo nenovērš apreibšanu. Tā tikai uz laiku aizkavē alkohola iedarbību. Līdz ar to pastāv risks, ka, iekāpjot automašīnā, šoferim šķitīs, ka viņš nav apreibis, taču alkohols iedarbosies tieši braukšanas laikā un var novest pat pie letālām sekām.

Tādēļ labāk neizaicināt likteni un sekot prātīgāko svinētāju ieteikumiem. Ja 24. jūnija rītā plānots braukt, tad labāk vakarā malkot, piemēram, Lāčplēša bezalkoholisko alu, kas garšo pēc īsta miestiņa, taču neapreibina, laikus doties pie miera un labi izgulēties. Pie stūres sēsties vien tad, kad ķermenis un gars jūtas moži, lai braukšana būtu patīkama un droša.

Raksts tapis sadarbībā ar bezalkoholisko alu "Lāčplēsis"

Uz augšu
Back