S, 24.09.2022.

Dabas aizsardzības organizācijas kritizē valdības pieņemto lēmumu par jaunāku mežu izciršanu

LETA
Dabas aizsardzības organizācijas kritizē valdības pieņemto lēmumu par jaunāku mežu izciršanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Mežs. Ilustratīvs foto
Mežs. Ilustratīvs foto Foto: Paula Čurkste/LETA

Ļaujot cirst jaunāku mežu, 21. jūnija valdības koalīcijas partijas - "Attīstībai/Par", "Jaunā vienotība", "Konservatīvie", Nacionālā apvienība - parādīja, ka uzgriež muguru Eiropas "zaļajam kursam", Latvijas mežu ilgtspējībai un sabiedrības prasībām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Valdības sēdē tika apstiprināti grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas tagad pieļaus cirst kokus ar mazāku caurmēru. Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka šis ir būtisks pagrieziens Latvijas mežu apsaimniekošanā, jo ar šo Latvija ir izvēlējusies virzīties uz jaunāku mežu ciršanu.

Organizācijas uzskata, ka šis pieņemtais lēmums vēl vairāk mazinās Latvijas mežu ekosistēmu noturību, kas ir tik būtiska klimata krīzes un dabas daudzveidības krīzes kontekstā, palielinās mežu fragmentāciju un kailciršu daudzumu. Kā vides organizācijas vairākkārt uzsvērušas - noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus uzskata, ka Zemkopības ministrijas (ZM) apgalvojumi, ka caurmēra samazināšana nepieciešama šķeldas ieguvei neiztur kritiku, jo šķelda būt iegūstama arī citos veidos, ne tikai palielinot ciršanas apjomus. Turklāt īstermiņā palielināt ciršanas apjomus ir iespējams arī bez šādiem grozījumiem.

"Izmantot argumentus par enerģētisko krīzi mežu izciršanai ir neētiski un negodīgi pret visu sabiedrību," uzskata Ķerus.

Vides organizācijas, kas iestājās pret grozījumu pieņemšanu un kopš to pirmās rosināšanas 2017.gadā aicināja veikt pilnvērtīgu vides un klimata risku izvērtēšanu, norāda - ja grozījumi ir pieņemti, tad pašlaik Latvijai jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un stingrāk jāpievēršas bioloģiski augstvērtīgo meža teritoriju aizsardzībai. Organizācijas uzsver, ka "zaļajā kursā" ir noteikts ES kopējais mērķis - nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai.

Kā vēstīts, ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Noteikumu grozījumos ietvertās normas ir vērstas uz meža vērtības palielināšanu, tāpēc noteikumu projektā, ar kuru tiek īstenots politikas plānošanas dokumentā par stratēģisko ietekmi uz vidi noteiktais, nav nepieciešams ietvert atsevišķu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

Lai novērstu iespējas ar kopšanas cirti palielināt mežaudzes caurmēru un tādējādi vēl ātrāk tikt pie koku ciršanas, paredzēts, ka galvenā cirte, ko cērt, mežaudzei sasniedzot galvenās cirtes caurmēru, nav atļauta, ja mežaudzē kopšanas cirte bijusi pēdējo trīs gadu laikā. Lai novērstu to, ka jau izpildīta kopšanas cirte ietekmē lēmuma pieņemšanu, paredzēts, ka šis ierobežojums stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.

Tādējādi kopšanas cirte, kas būs izpildīta pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, no 2025.gada 1.jūlija ietekmēs lēmumu par koku ciršanu galvenā cirtē, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru. Šāda norma nepieciešama arī tāpēc, lai Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā iekļautu saglabājamo pazīmi par kopšanas cirtes izpildi.

Zemkopības ministrijā skaidro, lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai, tas ir, stādot augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, kas ir finansiāli ietilpīgs, netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies.

Ministrijā pauž, ka grozījumu efekts būs novērojams ilgākā termiņā, jo aktīvo mežu īpašnieku vidū veicinās produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām, turklāt ar tādu stādmateriālu, kas vairāku desmitgažu garumā izstrādāts sadarbībā ar Latvijas mežzinātniekiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu