200 kilometru nav maz

Viens no pirmajiem masveidā ražotajiem elektroauto – pirmās paaudzes Nissan Leaf – bieži tika kritizēts par to, ka maksimālais nobraukums ar pilnu uzlādi tam ir aptuveni 150 km. Laika gaitā šis parametrs ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem elektromobiļu vērtēšanas kritērijiem un ieroci ražotāju konkurences cīņā. Piemēram, Tesla Model 3 Long Range tagad ar vienu uzlādi var veikt vairāk nekā 600 km (saskaņā ar WLTP), kas to padara par vienu no spējīgākajiem modeļiem tirgū.

Tomēr ne visi ražotāji ir iesaistījušies šajā cīņā un piedāvā modeļus, kas bez rezervju atjaunošanas spēj pievārēt daudz īsāku ceļa nogriezni. Piemēram, mazā Honda e, Volkswagen e-up! un Mazda MX-30 krosovers var nobraukt aptuveni 200 km. Varētu šķist – nav daudz, taču elektroauto dīlercentra e-DOW dibinātājs un elektrotransporta eksperts Laurīns Boguševičs saka, ka tas ir pietiekami. "Ir daudz cilvēku, kas praktiski nekad neizbrauc no pilsētas. Viņiem elektroauto, kas ar vienu uzlādi veic aptuveni 200 km, ir ideāls. Tas ir lielisks arī kā otrā ģimenes mašīna, lai aizvestu bērnus uz bērnudārzu vai skolu, aizbrauktu uz veikalu, uz darbu un atpakaļ. No savas pieredzes varu teikt, ka šādu cilvēku ir ļoti daudz, mēs pārdodam daudzus šādus elektroauto," stāsta Laurīns.

Sākotnējais iespaids, ka ar 200 km nepietiek, pēc reālo vajadzību izvērtēšanas var mainīties. "Tas nešķiet daudz, kamēr nesākat rēķināt, cik reāli dienā nobraucat. Ja plānojat iegādāties elektroauto un 200 km šķiet maz, es ieteiktu vispirms vienkārši piefiksēt savu ikdienas nobraukumu, un tad viss kļūs skaidrs. Piemēram, es darbadienās nobraucu ne vairāk par 40 km, tātad ar šiem 200 km pietiktu gandrīz nedēļai," stāsta Raimonds Zandovskis, Delfi Auto redaktors un konkursa Latvijas Gada auto žūrijas biedrs.

Protams, dienas laikā var nākties nobraukt arī vairāk un pārsniegt elektroauto iespēju robežu, taču šī problēma ir viegli atrisināma. Piemēram, ātrajā stacijā Mazda MX-30 akumulatoru no 20 līdz 80 procentiem var uzlādēt mazāk nekā 40 minūtēs. Šim auto ir arī efektīva piecu līmeņu enerģijas reģenerācija, kad akumulators uzlādējas bremzēšanas laikā, un tas nodrošina pat vairākus desmitus papildu kilometru.

Pat ja mašīna to spētu, daudzi tik tālu nebrauktu

Dažādi auto ir piemēroti dažādām vajadzībām, tāpēc, pat ja kādam elektroauto teorētiski ir pa spēkam garāks maršruts, tas nenozīmē, ka īpašniekam to vajag. "Mazās klases mašīnas pēc būtības ir paredzētas nelielām distancēm. Piemēram, iedomājieties ceļojumu uz Igauniju ar mazo pilsētas Volkswagen up! vai Hyundai i10. Ar tiem vairāki simti kilometru ir pieveicami ar pilnu degvielas tvertni, taču brauciens nebūs īpaši komfortabls. Ja vienreiz pamēģināsiet, diez vai ko tādu gribēsies atkārtot. Tātad teorētiski liels attālums nenozīmē, ka šis potenciāls tiks izmantots arī dzīvē," uzsver Raimonds.

Laurīns Boguševičs iesaka izvērtēt savas reālās vajadzības un elektroauto iespējas, jo nereti pircēji kāro lielāku sniedzamību neracionālu apsvērumu dēļ.

"Dažkārt pēc sarunas klienti maina savu sākotnējo izvēli. Piemēram, ja cilvēks apgalvo, ka gadā nobrauc 50 vai pat 100 tūkstošus kilometru, mēs uzreiz sakām, ka elektroauto viņam neder. Reizēm pircēji skatās uz elektroauto, kas spēj nobraukt 500 km, lai reizi vai divas gadā dotos ceļojumā kaut kur tālāk, lai gan ikdienā nobrauc 40–60 km. Ja 364 dienas gadā brauksiet 40–60 km, tad nav vērts pirkt dārgāku modeli tikai vienai dienai. Kopumā, lai novērtētu, kāds attālums ir pietiekams, ar elektromobili ir jādzīvo divas vai trīs nedēļas," saka Laurīns.

Kāpēc maksāt vairāk?

Elektroauto sniedzamība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, bet viens no galvenajiem – akumulatora kapacitāte. Tā būtiski ietekmē arī mašīnas cenu, tāpēc, lai nobrauktu vairāk, ir plašāk jāatver maciņš.

"Atnāk pircējs un saka, ka viņam nepieciešams elektroauto, ar kuru var veikt diezgan lielu attālumu. Sakām, ka tad viņam būs jāmaksā, teiksim, 70 tūkstoši eiro. Taču pēc tam mēs sākam runāties, uzzinām cilvēka vajadzības un saprotam, ka šajā gadījumā piemērotāks būs auto, kas nespēj nobraukt tik tālu, taču ir trīs reizes lētāks. Te nu nākas prasīt: kāpēc maksāt vairāk, ja jūs gadā dodaties vienā vai divos ceļojumos? Garos braucienus taču var saplānot tā, lai vienreiz vai divreiz apstātos uzlādei, un jums sākotnēji nebūs lieki jātērē vairāk naudas par dārgāku modeli," uzsver Laurīns.

Elektroauto cenu atšķirība var būt ievērojama. To var viegli salīdzināt, aplūkojot līdzīgas klases mašīnas, kurām atšķiras ražotāja norādītā nobraucamā distance. Piemēram, kompaktajam krosoveram Lexus UX 300e ar vienu uzlādi pietiek aptuveni 300 km (saskaņā ar WLTP), un tas maksā gandrīz 50 000 eiro. Savukārt Mazda MX-30 ar saviem 200 km (saskaņā ar WLTP) maksā no 35 990 eiro. Plus – izmantojot valsts piedāvāto 4500 eiro atbalstu, cena sarūk līdz 31 490 eiro.

Eksperti ir vienisprātis, ka par galveno kritēriju nevajadzētu noteikt attālumu, kādu iespējams veikt ar vienu uzlādi. Vispirms jāizvērtē savas reālās vajadzības, jo mazāks attālums nenozīmē, ka elektroauto nespēs pildīt savus ikdienas uzdevumus. Turklāt pareizi izvēlēts modelis ne tikai ļaus ietaupīt naudu auto iegādes brīdī, bet arī paātrinās tā atmaksāšanos salīdzinājumā ar līdzīgiem iekšdedzes dzinēja modeļiem.