Pastāv uzskats, ka higiēniski visnetīrākais vēsturiskais laiks esot tieši viduslaiki, kad cilvēki neuzskatīja, ka ikdienā mazgāties ir nepieciešams. Tieši tāpēc arī kāzas esot svinētas vasaras sākumā, jūnijā, lai līgava pēc pirmās gada vannošanās, kas parasti notika maijā, aizvien smaržotu labi.
Ja tomēr līgavas ķermenis nesmaržoja tā, kā gribētos, talkā esot nākuši ziedi. Uzskata, ka tieši līgavas pušķis bijis smaku atbaidītājs šajā lielajā līgavas dienā.
Kas to būtu domājis, ka šim cēlajam un skaistajam kāzu simbolam, ko līgavainis pasniedz līgavai, ir tāda netīra vēsture?
Tomēr vai tas tā patiešām bijis? Portālā Thoughtco.com tomēr šis apgalvojums tiek atspēkots, iznīcinot "skaisto" leģendu par līgavas pušķa tradīciju.
Kā raksta vēsturniece Melisa Sneila, patiesībā kāzas viduslaikos
svinēja janvārī, oktobrī vai novembrī, kad bija novākta raža, bet vēl nebija pienācis laiks stādīšanai. Vēlais rudens un ziema bija arī laiks, kad nokāva lopus, kas lieliski derēja svinību bagātīgajam galdam.
"Zināmu popularitāti, protams, ieguva kāzas vasaras laikā, jo jūnijā ir labi laika apstākļi un tikko aizsācies ražas laiks, kā arī šajā laikā bija pieejami ziedi," uzsver vēsturniece.
Ziedi kāzu ceremonijās ar simbolisku nozīmi izmantoti jau ļoti senos laikos.
