P, 15.08.2022.
Smaku atbaidītājs jeb nekad neticēsi, kāda ir līgavas pušķa vēsture!
Foto: Unsplash
Egoiste
Smaku atbaidītājs jeb nekad neticēsi, kāda ir līgavas pušķa vēsture!
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Pastāv uzskats, ka higiēniski visnetīrākais vēsturiskais laiks esot tieši viduslaiki, kad cilvēki neuzskatīja, ka ikdienā mazgāties ir nepieciešams. Tieši tāpēc arī kāzas esot svinētas vasaras sākumā, jūnijā, lai līgava pēc pirmās gada vannošanās, kas parasti notika maijā, aizvien smaržotu labi. 

Ja tomēr līgavas ķermenis nesmaržoja tā, kā gribētos, talkā esot nākuši ziedi. Uzskata, ka tieši līgavas pušķis bijis smaku atbaidītājs šajā lielajā līgavas dienā.

Kas to būtu domājis, ka šim cēlajam un skaistajam kāzu simbolam, ko līgavainis pasniedz līgavai, ir tāda netīra vēsture?

Tomēr vai tas tā patiešām bijis? Portālā Thoughtco.com tomēr šis apgalvojums tiek atspēkots, iznīcinot "skaisto" leģendu par līgavas pušķa tradīciju. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Musée de Cluny (@museecluny) on

Kā raksta vēsturniece Melisa Sneila, patiesībā kāzas viduslaikos

svinēja janvārī, oktobrī vai novembrī, kad bija novākta raža, bet vēl nebija pienācis laiks stādīšanai. Vēlais rudens un ziema bija arī laiks, kad nokāva lopus, kas lieliski derēja svinību bagātīgajam galdam.

"Zināmu popularitāti, protams, ieguva kāzas vasaras laikā, jo jūnijā ir labi laika apstākļi un tikko aizsācies ražas laiks, kā arī šajā laikā bija pieejami ziedi," uzsver vēsturniece. 

Ziedi kāzu ceremonijās ar simbolisku nozīmi izmantoti jau ļoti senos laikos.

Rozes jau 15.gs. bija skaistuma un mīlestības simbols, un tās zied, kā zinām, tikai vasarā. 

Kas attiecas uz nemazgāšanos - arī tas ir strīdīgs jautājums. "Bija cilvēki, kuri mazgājās patiešām regulāri. Jau 9. gadsimtā cilvēkiem bija pazīstamas gallu izgudrotās ziepes, ar kurām mazgājās jau laikā vēl pirms Kristus," stāsta Melisa Sneila.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by @mehdi_et_val on

 

Īsāk sakot, viduslaiku cilvēkiem bija iespējas nomazgāties un pat to darīt ar ziepēm. Tāpēc apgalvojums, ka viduslaiku līgava pie altāra dodas, mēnesi nemazgājusies un smaku maskējot ar puķu pušķi, ir apstrīdams. Kura gan tā vēlētos rīkoties, zinot, ka gaidāma arī kāzu nakts!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Waesfjord. (@medievalteam_bukkfensikitalpas) on

Arī kāzu kleita bieži nebija sārti baltā krāsā kā mūsdienās - tieši zilā krāsa, kas maksāja visdārgāk, simbolizēja pārticību un varu. Tērpties zilā bija katras līgaviņas sapnis. 

Tomēr kāzu kūkas tradīcija gan nāk no tiem gadsimtiem. Mūsdienu daudzstāvu kāzu kūkas patiesībā cēlušās tieši viduslaikos. 

Katrs viesis atnesa mazas kūciņas, un tās salika vienu virs otras. Pēc tam sekoja uzdevums - līgavainim jānoskūpsta līgava, pārliecoties pār tām un tās nesagāžot. 

Arī apmainīšanās ar laulības gredzeniem ir sena tradīcija. Parasti bagātnieki apmainījās ar gredzeniem, bet nabadzīgākie ļaudis sadalīja uz pusēm kapeiku, dodot vienu pusi līgavai un otru līgavainim. Tradīcija savā ziņā ir aizsākums mūsdienu mantas dalīšanai vai laulības līgumam. 

Foto: unsplash.com

Raksts no arhīva - raksts pirmo reizi publicēts 26.07. 2000.  

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu