Pk, 30.09.2022.

Ministre atzīst kavēšanos ar mācību materiālu sagatavošanu jaunajam izglītības saturam

TVNET/LETA
Ministre atzīst kavēšanos ar mācību materiālu sagatavošanu jaunajam izglītības saturam
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Paula Čurkste/LETA

Lai arī nākamajā mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta jaunā mācību pieeja, mācību materiālu joprojām trūkst, atzīst izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Pedagogi jau kopš jaunā mācību satura ieviešanas sākuma ir sūkstījušies, ka trūkst nepieciešamo mācību līdzekļu, lai skolēnus izglītotu atbilstoši jaunajām iecerēm.

Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrija, ministre atzīst, ka kavēšanās ar mācību līdzekļu izstrādi ir bijusi. "Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā - mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk," teikusi politiķe.

Ministre apgalvo, ka mācību līdzekļu sagatavošanas jautājumā notiek "aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību".

Vienlaikus pēc ministres vārdiem, neatkarīgi no tā, cik daudz digitālie vai klātienes mācību materiāli tiek veidoti, tie nesniegs cerēto rezultātu bez skolotāju vēlmes un gatavības tos izmantot. Kā izceļ ministre, izdevniecības skolu vajadzībām piedāvā gan drukātas, gan elektroniskas mācību grāmatas, kā arī mācību grāmatai atbilstošu digitālo papildu saturu, kas iekļauj daudzveidīgus uzdevumus un vingrinājumus.

Muižniece izceļ trīs digitālās platformas - mācību resursu krātuvi "mape.skola2030.lv", mācīšanās platformu "skolo.lv" un mācību video platformu "tavaklase.lv", kurām ir atšķirīgas funkcijas. Ministre uzsver, ka liela daļa skolotāju, kuri aktīvi izmanto platformu piedāvātas iespējas, esot pārliecinājušies, kā digitālo rīku integrēšana mācību procesā veicina skolēnu interesi un motivāciju.

Politiķes skatījumā, ne visiem ir viegli mainīt savus ieradumus un atrast laiku, lai apgūtu jaunas lietas. Ikvienas jaunas platformas lietošanas apguve prasa laiku, taču, tiklīdz pedagogi sāk tās izmantot, tās palīdz ietaupīt laiku un citus resursus, izteikusies Muižniece.

Muižniece aicina pedagogus pētīt visu platformu iespējas un izmantot tās ikdienas darbā. Muižniece uzskata, ka pedagogu spēju apgūt jauno novērtēs arī skolēni, un rezultāti atspoguļosies viņu mācību sniegumā.

"Tieši pedagogi ir būtiskākais atslēgas elements un, manuprāt, pedagogi spēj veiksmīgi radīt jaunus mācību materiālus tieši tāpat kā augstskolu mācībspēki. Nekad nebūs viena ideālā grāmata, no kuras visi varēs mācīties vienādi visa gada garumā. Arī augstskolu pasniedzējiem nav tādas maģiskās grāmatas katrai studiju programmai," skaidro Muižniece.

Kā uzskata Muižniece, skolotājiem jābūt izvēles brīvībai - ja nepatīk viena autora izstrādātā mācību grāmata, jāvar izmantot citu, kas šķiet piemērotāka.

Muižniece uzsver, ka mācību līdzekļu izstrādē piedalās ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī izdevēji, projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" pārstāvji un augstākās izglītības iestādes. Tas esot vairāku iesaistīto pušu kopīgs darbs, kura laikā tiek ņemts vērā, ka mācību materiāliem jābūt izmantojamiem, neatkarīgi no tā, kādā formātā notiek mācības - klātienē, attālināti vai kombinētā formātā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu