Tik labs, ka viņa vārdā nosauc bērnus, jeb kāpēc Latvijai jāziedo “Bayraktar” iegadei

Artūrs Bikovs
, TVNET | KLIK žurnālists
Tik labs, ka viņa vārdā nosauc bērnus, jeb kāpēc Latvijai jāziedo “Bayraktar” iegadei
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 57
Bezpilota lidaparāts "Bayraktar TB2".
Bezpilota lidaparāts "Bayraktar TB2". Foto: Bayhaluk/Wikipedia

Pirms trim mēnešiem Lietuvā izdevies savākt ziedojumos piecus miljonus eiro, lai iegādātos un uzdāvinātu Ukrainai kaujas dronu “Bayraktar TB2”. Šī akcija ir iedvesmojusi vairākas citas valstis, tajā skaitā Latviju. Diennakts laikā Ziedot.lv tādam pašam nolūkam saņemti gandrīz 300 tūkstoši eiro, ko atvēlējuši teju 9000 ziedotāji. Kāpēc cilvēki gatavi ieguldīt miljonus, lai nopirktu tieši šo bezpilota lidaparātu? Varam pateikt priekšā: tas ir vairāku faktoru kopums, galvenais no kuriem ir efektivitāte.

“Bayraktar” vēsture sākas ar privātuzņēmumu “Baykar Makina”, ko 1986. gadā dibināja Bairaktaru ģimene. Interesanti, ka sākumā viņi ražoja auto rezerves daļas. Tikai gadsimtu mijā kompānija pievērsās avioindustrijai, tajā skaitā bezpilota lidaparātu izstrādei. Viens no ģimenes locekļiem (vidējais dēls) Selčuks Bairaktars, kuram patika lidmašīnu modelēšana un kas studēja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, 2005. gadā izstrādāja pirmo izlūkošanas dronu “Bayraktar Mini”.

Pēc diviem gadiem viņš atgriezās Turcijā, savāca komandu un 2009. gadā prezentēja “Bayraktar TB1”. Tiesa, tika saražoti vien divi eksemplāri. Par pirmo uzņēmuma sērijveida kaujas dronu kļuva tā pēctecis — “TB2”, kura pirmais lidojums notika 2014. gadā. Tajā pašā gadā to jau izmantoja operācijās pret kurdiem Turcijas austrumos.

Veiksmīgā debija iedvesmoja Turciju pielietot šos lidaparātus arī citur. Piemēram, 2018. un 2020. gadā Sīrijā, kā arī 2019. gadā Lībijā. Abos gadījumos drons palīdzēja efektīvi īstenot iecerēto. Redzot panākumus, vairākas valstis nolēma iegadāties jauno “zvaigzni”. Viena no tām bija Azerbaidžāna. Atskatoties atpakaļ, tas bija liktenīgs lēmums abām pusēm, jo nesenajā Kalnu Karabahas konflikta eskalācijā “Bayraktar” bija noteicoša loma Armēnijas sakāvē. Lidaparāta efektivitāti apsprieda visos lielākajos pasaules medijos. Savukārt video ar drona darbu, kurus izplatīja Azerbaidžāna, savāca miljonu skatījumu. Kā mēs tagad zinām, tā nebūs pēdējā reize.

Cita valsts, kura bija ieinteresēta nopirkt “Bayraktar”, bija Ukraina. Sarunas par to iegādi Kijeva sāka vēl 2018. gadā, un nākamajā gadā bruņotie spēki jau veica pirmos izmēģinājumus. Pēc tiem augstākās militārpersonas secināja, ka šis lidaparāts varētu būtiski stiprināt valsts aizsardzības spējas. Pērn jūlijā tika iegādāts pirmais drons, un jau augustā tas piedalījās parādē par godu neatkarības 30. gadadienai.

Kas ir “Bayraktar”?

Īsumā — šis bezpilota lidaparāts ir paredzēts, lai uzraudzītu ienaidnieka teritoriju no gaisa, kā arī ātri identificētu un iznīcinātu nelielus mērķus. Jā, to var teikt par vairākiem kaujas droniem. Taču īpašību kopums izceļ “Bayraktar” konkurentu vidū.

“Bayraktar” var attiecināt uz MALE klasi, kas ir “vidēja augstuma aparāts ar ilgu lidojuma ilgumu” (medium altitude, long endurance). Šī ir atsevišķa kaujas dronu grupa, kas faktiski ir mākslīgi izolēta, jo tā ir ļoti pieprasīta mūsdienu karadarbībā. Kāpēc?

Pirmkārt, lidojuma ilgums. Militārajā aviācijā ir termins “loiter time” — laiks, kuru lidmašīna var atrasties noteiktā zonā un gaidīt pavēli. “Bayraktar” var atrasties gaisā no 12 līdz 24 stundām, gandrīz divas reizes ilgāk nekā tā amerikāņu konkurents “MQ-9 Reaper”. Turklāt jāņem vērā vēl viens svarīgs kritērijs — lidojuma stundas izmaksas. Šāds drons prasīs ievērojami mazāk resursu nekā triecienlidmašīna vai iznīcinātājs.

Otrā priekšrocība — maksimālais kontroles diapazons ir līdz 150 kilometriem. Tas ļauj pastāvīgi novērot situāciju pietiekami lielā teritorijā un pēc mērķu identificēšanas ātri virzīties uz frontes līniju, lai palaistu raķetes. Attiecīgi reakcija būs ātrāka nekā parastajai aviācijai. Tas ļaus efektīvi trāpīt mērķos, kas ir pieejami tikai īsu laiku.

“Bayraktar” var aprīkot vai nu ar divām lāzervadāmām UMTAS prettanku raķetēm, vai četrām precīzi vadāmām bumbām, kas spēj trāpīt nekustīgiem un kustīgiem mērķiem. Tas paplašina scenāriju skaitu, kur var izmantot lidaparātu. Tomēr galvenais — raķetes var palaist augstumā no 0,5 līdz 8 kilometriem. Tādējādi drons var strādāt diapazonā, kurā daudzas pretgaisa aizsardzības sistēmas nevarēs to likvidēt.

Papildus tam dronam ir aizsardzība pret ienaidnieka elektronisko karadarbību, autonoma navigācijas sistēma, kas nav atkarīga no GPS, un zema radara šķērsgriezuma zona (tas ir grūti atpazīstams radaros).

Kāpēc “Bayraktar” ir efektīvs pret Krievijas karaspēku?

Jau iepriekšminētās īpašības padara “Bayraktar” par veiksmīgu kaujas dronu. Taču tieši šis modelis izrādījās īpaši labs pret Krieviju. Un tam ir daži papildu iemesli, galvenais no kuriem — okupantu pretgaisa aizsardzība ir novecojusi un trūcīgi ekipēta.

Lai gan “Bayraktar” nevar nosaukt par “stealth” (tehnoloģiju kopums, ko izmanto, lai paslēptu objektu no identificēšanas) lidaparātu, tas nav viegls mērķis pretgaisa aizsardzības sistēmām. Izņemot motoru, avioniku, sensorus un ieročus, šis drons ir izgatavots no kompozītmateriāliem, kuriem ir mazāka atstarotspēja nekā metāliem. Turklāt lidošanas ātrums palīdz tam izvairīties no atklāšanas: pretgaisa aizsardzības sistēmu radari ir primāri paredzēti ātrgaitas objektiem.

Ja salīdzinām pretgaisa sistēmu un to izmantoto raķešu izmaksas ar “Bayraktar” cenām, tad situācija ir vēl sliktāka. “Bayraktar” komplekss maksā aptuveni piecus miljonus eiro. Savukārt tikai viena krievu “Pancir” sistēmas raķete — apmēram 70 000 eiro; mazliet efektīvākā “Thor” — 300 000. Pašas sistēmas savukārt maksā attiecīgi aptuveni 15 un 13 miljonus eiro.

Vienlaikus kā vidēji lielam bezpilota lidaparātam “Bayraktar” ir viens trūkums — tas nevar nest daudz sprāgstvielu. Citiem vārdiem, lidmašīnas spēj nomest uz ienaidnieku daudz vairāk bumbu. Tas varētu būt nozīmīgi augstas intensitātes karā.

Tāpēc ukraiņi bieži izmanto “Bayraktar” izlūkošanai. Tādi droni ar jaudīgu optoelektronisko sistēmu, kas spēj identificēt mērķus no lielas distances, ir efektīvi pret objektiem ar elektronisko karadarbības aizsardzību. Piemēram, raķešu uzbrukumā Černobajevkas lidlaukam, kad tika iznīcināti vairāk nekā desmit Krievijas helikopteri, tieši “Bayraktar” nodrošināja mērķa noteikšanu no vairāk nekā 40 kilometru attāluma.

Tas, ka “Bayraktar” var trāpīt mērķī, atrodoties 8 km augstumā, ir vēl viena priekšrocība, neskaitot veco pretgaisa aizsardzības sistēmu nespēju to notriekt. Tas ir spiediens uz karavīru psihi, jo lidojuma laikā šie droni ir gandrīz nedzirdami un neredzami. Vēl jo vairāk, bumbas, ar kurām tie ir aprīkoti, arī neizdod skaļu skaņu, kad tiek palaistas.

“Bayraktar” un ziedojumi

Tāpat kā Azerbaidžāna, Ukraina aktīvi publicēja video ar “Bayraktar” iznīcināto tehniku. Rezultātā internetā plaši apsprieda drona panākumus, kas ātri kļuva par daļu no tautas mākslas. Tas arvien vairāk veicināja “Bayraktar” atpazīstamību un tēlu: vienā brīdī likās, katrs jau ir dzirdējis par šo lidaparātu un tā efektivitāti.

Tas ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem veiksmīgai ziedošanas kampaņai Lietuvā. Divus citus iemeslus ļoti labi paskaidroja akcijas ierosinātājs, žurnālists Andrjus Tapins. “Pirmkārt, tas ir privāts uzņēmums. Respektīvi, visu var izdarīt ātrāk, nekā, piemēram, kaut ko pērkot ASV. Iespējams, tur vispār būs vajadzīga senatoru atļauja, un tas var aizņemt līdz sešiem mēnešiem. Otrkārt, skaidra summa — pieci miljoni eiro.”

Trīs dienas — tik maz laika bija nepieciešams, lai ziedojumu apjoms pārsniegtu iecerēto. Uzzinot par to, “Baykar Makina” solīja atdot “Bayraktar” Ukrainai bez maksas. Lietuvas piemērs un iepriekšminētie iemesli iedvesmoja aktīvistus arī citās valstīs — Polijā, Kanādā un, protams, Latvijā.

Skatoties uz to, ka pirmajā dienā izdevās savākt teju 300 000 eiro, šķiet, ka arī no mums Ukraina drīz saņems labu dāvanu neatkarības gadadienai.

Ziedo “Bayraktar” arī Tu - tas izdarāms ŠEIT!

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu