Šobrīd politiķu dienas kārtībā svarīgākie jautājumi koncentrējas ap ekonomiskajām problēmām, kuras savukārt saistītas ar enerģētikas izmaksām un inflāciju, un cilvēki ar mazākiem ienākumiem nešaubīgi ir daudz vairāk pakļauti šai krīzei nekā turīgāki cilvēki ar uzkrājumiem. Tāpēc šai grupai no valsts jāsaņem ievērojami lielāks atbalsts, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauž sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Tāpat ir izskanējis jautājums - kā cilvēki var pretendēt uz kompensāciju, piemēram, par malkas iegādi, ja viņiem nav pietiekamu līdzekļu pašas malkas iegādei? “Šeit varētu būt viens aspekts, kas ir palaists garām, proti, atbalstīti tiek tie cilvēki, kas var atļauties ko nopirkt,” tā pētnieks.
Kā sabiedrība uztver politiķus? (04.30-14.30)
Vaicāts par veidiem, kā sabiedrība un politiķi uztver valsti, Sedlenieks norāda, ka Latvijā - un arī citviet pasaulē - valsts tiek uzskatīta par vienību jeb būtni, kas darbojas pati par sevi un kas zināmā mērā nosaka mūsu dzīvi. “Šāda tipa izpratnē valsts tiek diezgan skaidri nošķirta no tā, ko uzskatām par sevi vai sabiedrību. Protams, tas ir diezgan misticifējošs uzskats par valsti, un tas atšķiras no tā, kā valsts kopumā darbojas (..) Ir jāsaprot, ka lēmumus pieņem mūsu pašu politiķi un ierēdņi, kas ir daļa no sabiedrības,” skaidro Sedlenieks. “Ja piemēram, skatāmies, kā valsts tiek pozicionēta skandināvu valstīs, tad redzam, ka tur valsts tiek uzskatīta par mehānismu, kas palīdz risināt kopīgās problēmas. Tas arī atbilst manam priekšstatam par to, kā mums vajadzētu skatīties uz valsti.”
Runājot par to, kā sabiedrībā tiek uztverti politiķi un kā šī uztvere atšķiras salīdzinājumā ar citām valstīm, eksperts pauž, ka politiķi tiek uzlūkoti ar zināmām aizdomām. “Latvijā šīs aizdomas pat ir pārspīlēti lielas - šķiet, ka pat valda uzskats, ka, kļūstot par politiķi, zemāk vairs nav kur krist, un darbība politikā tiek uzskatīta par tādu kā aptraipījumu cilvēka dzīvē,” skaidro Sedlenieks. “Taču ir jāsaprot, ka politiķi un politika ir kas tāds, kas sabiedrībā ir vitāli nepieciešams: mēs nevaram dzīvot bez politiķiem! Tie cilvēki, kas iet politikā, rēķinās ar sabiedrības skepsi. Tāpat nereti sabiedrībā dzirdam apgalvojumus, ka politiķu galvenā motivācija, iesaistoties politikā, ir naudas pelnīšana, taču tā nebūt nav - motivators lielākoties ir sabiedriskā darba veikšana,” tā eksperts.
Taču vienlaikus sabiedrības izpratnē par politiķiem vērojama zināma pretruna: proti, par politiķi var kļūt un parlamentā ievēlēt jebkuru, piemēram, grāmatvedi, pārdevēju vai aktieri. Kļūstot par politiķi, šis cilvēks pēkšņi iekļūst tādās kā aristokrātiskās aprindās un gūst tiesības lemt pār citiem, un daļā sabiedrības veidojas zināms noliegums, sak, vēl vakar mēs ar šo cilvēku pie ugunskura cepām desas, bet šodien viņš ir ievēlēts par deputātu, un vairs nav daļa no “mums”, taču šādai izpratnei nevajadzētu būt, skaidro sociālantropologs.
Kā vērtējams Valsts aizsardzības dienesta koncepts? (14.31-22.11)
Lūgts komentēt ieceri ieviest Valsts aizsardzības dienestu no sociālantropoloģiskā skatupunkta, Sedlenieks norāda, ka personīgi neizprot profesionālā militārā dienesta kā vienīgā valsts drošības risinājuma esamību. “Profesionālajā dienestā katrs karavīrs ir kā mazi, individuāli uzņēmumi, kuri iesaistās valsts drošības garantēšanā. Bet obligātais militārais dienests ir kā sabiedriskais labums, kurā iesaistās paši pilsoņi - vai nu militārajā vai alternatīvajā dienestā,” skaidro sociālantropologs.
Sarunas noslēgumā sociālantropologs, lūgts atbildēt uz jautājumu, vai nepieciešams iet uz vēlēšanām, norāda: “Manuprāt, ir tikai godīgi, ja cilvēks, kas nepiedalās vēlēšanās, arī neiesaistās politikas un politiķu kritizēšanā. Balsot ir jādodas visiem, kas uzskata - tas uz viņiem attiecas! Vēlēšanas ir mūsu kopīgā lieta, kurā visiem ir jāiesaistās. Mēs reizēm ar skepsi raugāmies uz cilvēkiem, kas vēlēšanās nepiedalās, taču jāņem vērā, ka šajā demokrātiskajā procesā lielākoties iesaistās aktīvi cilvēki, turpretī uz vēlēšanām nedodas tā sabiedrības daļa, kas no valsts puses jūtas atstumta. Reizēm tas ir arī attieksmes jautājums, taču šī attieksme veidojusies procesā. To mēs redzam arī socioloģiskajās aptaujās - ka liela daļa cilvēku norāda, ka, viņuprāt, viņi politiskos procesus ietekmēt nevar,” noslēdz Sedlenieks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
