Sv, 2.10.2022.

Video ⟩ Partiju kampaņu finanses: skandalozi ziedotāji, neizskaidrojami tēriņi un dāsni biedri

LTV "De Facto"
Partiju kampaņu finanses: skandalozi ziedotāji, neizskaidrojami tēriņi un dāsni biedri
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Partijas "Apvienotais saraksts" reklāma uz sabiedriskā transporta
Partijas "Apvienotais saraksts" reklāma uz sabiedriskā transporta Foto: Sintija Zandersone/LETA

Lai gan dažas partijas aktīvu aģitācijas kampaņu sākušas jau vasarā, citas stāsta, ka īstā kampaņa sāksies tikai tagad – mēnesi līdz vēlēšanām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija par partiju limitētajiem aģitācijas izdevumiem liecina, ka starp lielākajiem tērētājiem galvenokārt ir Saeimā pārstāvētās partijas, kuras saņem valsts finansējumu. Taču daudz tērē arī jaunizveidotās partijas un apvienības, kurām tāpēc ir jāpiesaista ziedotāji. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka starp tiem ir arī pretrunīgi vērtētas personas.

KNAB jaunākie apkopotie dati par partiju aģitācijas izdevumiem, precīzāk – par noslēgtajiem līgumiem ar reklāmas pakalpojumu sniedzējiem rāda, ka starp lielākajiem tērētājiem ir Apvienotais saraksts ar 380 tūkstošiem eiro. Šovasar dibinātā organizācija, kurā ap Liepājas uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu un viņa dibināto biedrību apvienojušās Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Liepājas partija, ir arī vienīgā, kas sava zīmola reklamēšanai pamanāmi izmantojusi televīzijas reklāmas, kas esot ļoti dārgs prieks.

Apvienotais saraksts saņem ar Saeimā iekļuvušajām partijām salīdzinoši nelielu valsts finansējumu, ko tā nopelnīja 2018. gada vēlēšanās kā apvienība LRA, jo Zaļā partija nesen ir palikusi bez valsts naudas, atgādina LZP vadītājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars: “Mums bija finansējums, ne tas mazākais. Jautājums, vai tas bija taisnīgi piešķirts visām politiskajām partijām, Zaļajai partijai tai skaitā. Nu, LZP tieši nesaņēma, saņēma mūsu bijusī apvienība. Mēs esam publiski teikuši un arī mūsu bijušie partneri teica, ka nē, pieņemt ar atpakaļejošo datumu šo valsts finansējumu bija ļoti nekorekta rīcība, bet automātiski arī samazinot iespēju saņemt šos ziedojumus. Bet mēs, Zaļā partija, kopš aizgājām no ZZS, jo Zaļo un zemnieku savienībā vairs nav LZP, mēs aizgājām ar pilnīgi tukšu kontu, varētu tā teikt.”

Ziedojumos LZP šogad piesaistījusi 45 tūkstošus eiro. Starp lielākajiem ziedotājiem ir vairāki ar zivju apstrādi tagad vai savulaik saistīti cilvēki, piemēram, Andris Bite, Oskars Punenovs un Arno Kārkliņš.

Vēl veiksmīgāks šis gads bija Liepājas partijai, kas ziedojumos piesaistījusi 76,5 tūkstošus eiro. Vairāki ziedotāji atvēlēja maksimāli atļauto summu – 10 tūkstošus eiro. Starp tiem ir gan Apvienotā saraksta premjera kandidāts Pīlēns, gan viņa māsa Anita Antona, gan viņa esošie un bijušie biznesa partneri Oskars Mors un Madara More.

Starp Liepājas partijas ziedotājiem ir arī uzņēmēji, kas savulaik kopā ar Pīlēnu bija Tautas partijas Liepājas nodaļas aktīvisti. Piemēram, Liepājā pazīstamais restorānu biznesmenis Aloizs Norkus, kurš ir atvēlējis 10 tūkstošus eiro. Pirms astoņiem gadiem ar prokurora priekšrakstu par sodu viņam kriminālprocesā piemērots 19 tūkstošu eiro naudas sods par izvairīšanos no nodokļiem lielā apmērā – proti, par restorānos maksātām aplokšņu algām, valstij nodarot simtos tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Liepājas partijas vadītājs, bijušais mērs Uldis Sesks “de facto” skaidro, ka Norkus ir viens no lielākajiem Kurzemes uzņēmējiem: “Tas bija pirms gadiem pieciem vai desmit. Jā, uzņēmējam bija strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā viņš noslēdza mierizlīgumu, samaksāja uzliktos sodus. Un tādā aspektā viņš nav uz šo brīdi kaut kādā veidā cilvēks, kurš nedrīkstētu iesaistīties politikā vai uzņēmējdarbībā. Tur nav tādu ierobežojumu.” Vaicāts, vai nesaredz partijai reputācijas riskus, pieņemot šo ziedojumu, Sesks atbild: “Es teicu – mēs arī par šo tēmu jautājām gan juristiem, gan ziedotājiem, gan KNAB, un nesaskatām tur kādus pārkāpumus.”

No jaunajām partijām, kuras vispār nesaņem valsts finansējumu, lielākos tēriņus šobrīd pieteikusi Saeimas deputāta Alda Gobzema vadītā “Katram un katrai”. Tā pieteikusi vairāk nekā 130 tūkstošu eiro tēriņus, galvenokārt – par vides reklāmu, kurā tiek ieskaitīta arī sabiedriskā transporta aplīmēšana. Tomēr ziedojumos partija šogad saņēmusi krietni mazāk – apmēram 35 tūkstošus eiro. Kā partija domā salāgot izdevumus ar ienākumiem, Gobzems nekomentē, tā vietā uzbrūkot “de facto”: “Es ar propagandas kanāliem nerunāju un nerunāšu. Tie, kas saņem naudu no varas, kā jūs, – es nerunāšu.”

KNAB, kas uzrauga gan partiju ienākumus, gan izdevumus, “de facto” skaidro, ka šādas situācijas var rasties, taču partiju attiecības ar darījumu partneriem birojs pārbauda: “Normatīvie akti nenosaka, ka politiskajam spēkam samaksa par precēm vai pakalpojumiem būtu jāveic priekšapmaksas veidā. Politiskais spēks var plānot iegūt nepieciešamo naudas summu no atbalstītājiem, tas ir, biedriem un ziedotājiem, un veikt samaksu darījumu partnerim pēc pakalpojuma vai preces saņemšanas. (..) KNAB ieskatā, teorētiski pastāv iespēja, ka politiskais spēks var neiekasēt nepieciešamos finanšu līdzekļus priekš norēķiniem ar darījumu partneriem. Šādā gadījumā politiskajam spēkam izveidojas parāds. Partiju finansēšanas likums paredz, ka politiskajam spēkam ar darījumu partneri jānorēķinās ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad iestājies termiņš samaksai. Pretējā gadījumā tas būs uzskatāms par politiskā spēka aizņēmumu, kas ir aizliegts un atmaksājams valsts budžetā.”

Starp Gobzema partijas ziedotājiem skandalozākā ir 4000 eiro noziedojusī Margarita Mjadzelica – bijusī “Latvijas Krājbankas” Finanšu un starptautisko tiesību daļas vadītāja, kura šobrīd tiek tiesāta kopā ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un prezidentu Ivaru Priedīti.

Ar bankām saistīti arī daži lielie partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ziedotāji. No 95 tūkstošiem eiro, ko šogad saņēma partija, daļa ir saistīta ar partijas līderi Aināru Šleseru, piemēram, Jānis Maršāns un Ivars Gulbis. Lielas summas ziedojuši arī saraksta kandidāti, piemēram, ekspremjers Vilis Krištopans un uzņēmējs Arnolds Libeks. Taču starp šādiem ziedotājiem izceļas bijušais likvidējamās “ABLV” bankas līdzīpašnieks Oļegs Fiļs, kā arī “Rietumu” bankas līdzīpašnieks Leonīds Esterkins un vairāku viņa firmu vadītājs Vladimirs Čžou.

Saeimas deputāte Ramona Petraviča, kas nesen iestājusies LPV un būs vēlēšanu saraksta līdere Kurzemē, iemeslu, kāpēc nerezidentu banku sektora pārstāvji atbalsta tieši šo politisko spēku, nezinot: “Es tiešām neesmu vērtējusi citu partiju maciņus, kas viņiem ko ir ziedojis, bet nu partija pati cenšas uzrunāt cilvēkus. Arī cilvēki nāk ar savu vēlmi, kas ir gatavi atbalstīt, kuri saredz, ka mēs aizstāvam varbūt tās intereses arī, kuras viņiem ir svarīgas.”

Gandrīz visām valsts finansējumu saņemošajām partijām šogad ziedojumi ir salīdzinoši nelieli. Maksimālais viena ziedotāja limits Saeimā iekļuvušajām partijām ir 2500 eiro gadā. Tomēr “Attīstībai/Par!” ietilpstošā partija “Latvijas attīstībai” (LA) ir izņēmums – tā ir savākusi 100 tūkstošus eiro ziedojumos, un vairāk nekā puse nākusi no maksimālo ziedojumu devējiem.

Tur neesot nekā neparasta, stāsta viens no LA līderiem vēlēšanās, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce: “Mums vienmēr ir bijuši mūsu atbalstītāji. Mums ir gan biedri, kas maksā biedra naudas, gan cilvēki, kas atbalsta mūs un ziedo. Tas mums ir tā daudzus gadus, un vienmēr mums ir bijis kaut kāds finansējums, ko mēs savācam. Ir lietas, ko drīkst finansēt no valsts finansējuma, un ir lietas, kurās, teiksim, mūsuprāt, nebūtu arī pareizi lietot šim nolūkam valsts naudu. Iekšēji organizatoriski pasākumi, kongresi, ļoti daudz dažāda veida socioloģijas, ko mēs pasūtām – tam visam vajag līdzekļus, un mēs parasti uzrunājam ziedotājus un partijas biedrus atbalstīt partiju.”

Iepriekš vērtējot “Latvijas attīstībai” ieņēmumus, KNAB bija konstatējis atsevišķus gadījumos, kuros tās saņemtie ziedojumi neesot bijuši atbilstoši likumam. Administratīvajā tiesā šobrīd ir sešas lietas, kurās partija apstrīdējusi biroja lēmumus.

KNAB atgādina, ka tā datubāzē ziedotāji parādās pēc tam, kad par tiem ir paziņojusi partija, un tas jādara 15 dienas pēc naudas saņemšanas. Savukārt ziņas par biedru naudām, kas pārsniedz vienu minimālo algu, partijas ziņo reizi ceturksnī – tātad jaunākā informācija par tām KNAB mājaslapā tiks publicēta jau pēc vēlēšanām.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais