Pavaicā TVNET žurnālistam ⟩ Vai ir kāda politiskā partija, kas pildījusi visus vēlētājiem dotos solījumus?

Marta Krīgere
, TVNET Ziņas | KLIK redaktore
Vai ir kāda politiskā partija, kas pildījusi visus vēlētājiem dotos solījumus?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Saeimas vēlēšanu biļeteni
Saeimas vēlēšanu biļeteni Foto: Evija Trifanova/LETA

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, vai koalīcijas partijas pildījušas pirms četriem gadiem vēlētājiem dotos solījumus. Lana Krūmiņa portālam TVNET vaicā: "Vai ir kāda politiskā partija, kura pildījusi visus iepriekšējos pirmsvēlēšanu solījumus?" Lai noskaidrotu atbildi, sarunājāmies ar Latvijas Universitātes profesoru, politisko partiju un vēlētāju uzvedības pētnieku Jāni Ikstenu, kurš norāda, ka nav nevienas partijas Latvijā, kas jebkad būtu izpildījusi visus savus priekšvēlēšanu solījumus.

Savus solījumus reāli var īstenot tikai tās politiskās partijas, kas ir koalīcijā, tātad - valdībā. Pie varas visus četrus gadus bijuši četri politiskie spēki - "Jaunā Vienotība" (JV), "Attīstībai/Par!" ("A/Par!"), Jaunā konservatīvā partija (JKP, tagad - "Konservatīvie") un Nacionālā apvienība (NA).

"Nav nevienas partijas Latvijā, kas jebkad pilnībā būtu izpildījusi visus savus solījumus," skaidro Ikstens, piebilstot, ka ir partijas, kuras dažos sasaukumos kaut ko izpilda vairāk, dažos – mazāk. Savukārt, runājot par opozīcijas partijām, viņš apgalvo, ka, iespējams, tām ir paveicies un sakritis, ka tās ir kaut ko solījušas un valdība ir izpildījusi, bet tādā gadījumā nebūtu jāuzskata, ka viņi to ir sasnieguši.

Tas, cik lielā mērā partijas izpilda savus solījumus, ir arī atkarīgs no tā, kādās koalīcijās politiskie spēki nonāk. Ja partijas nonāk koalīcijā ar līdzīgi domājošām partijām, kur nepastāv kādas lielas politiskās greizsirdības, pastāv lielāka iespējamība izpildīt solījumus. Savukārt, kā norāda pētnieks, ja ir plašas koalīcijas, kur ir salīdzinoši liela idejiskā daudzveidība, kā, piemēram, tas ir Krišjāņa Kariņa valdībā, tur ar solījumiem varētu iet ievērojami grūtāk. Politiķi mēdz teikt: "Koalīcijas partneri neatbalstīja, nevēlējās."

"Tas ir arī iemesls, ko paši politiķi ļoti bieži piemin, skaidrojot, kādēļ nav pieņemts viens vai otrs lēmums. Tātad tiek vainoti koalīcijas partneri. Cik tas ir patiesi, cik izdomāti, ir grūti pateikt. It īpaši situācijās, kad kaut kādi jautājumi tiek lemti aiz slēgtām durvīm. Un tā argumentācija bieži vien nav līdz galam saprotama," skaidro Ikstens.

Koalīcijas partneru vainošanas paņēmiens ir plaši izmantots arī publiskajā komunikācijā. Kā norāda Ikstens, ja žurnālists vai vēlētājs kaut ko iebilst, sakot "jūs solījāt, bet neizpildījāt", tad politiķi mēdz atrunāties ar to, ka pašiem bija vēlme, taču koalīcijas partneri nepiekrita. 

Ņemot vērā to, ka partiju programmas kalpo par pamatu nākotnes partiju darbības izvērtējumam, svarīgi izprast, vai politiskie spēki loģiski, kompetenti un izsvērti veido priekšvēlēšanu programmas. Ikstens apgalvo, ka programma var būt kompetenta, bet var būt neloģiska. "Neloģiski uzbūvēta tādā ziņā, ka partijas var noformulēt kaut kādus visnotaļ kompetentus priekšlikumus, piedāvājumus, bet šie piedāvājumi neatbilst partijas mērķauditorijas interesēm."

Partiju programmas pietiekami daudz ko pasaka par pašu partiju - par tās intelektuālo kapacitāti, kā arī pieredzi. Tās kalpo kā tāds zināms rādītājs vai kā norāde vēlētājam, rezumē Ikstens. Vērtējot partiju tagadējās programmas, pētnieks norāda, ka tās ir dažādas. Ir tādas, kas ir ar diezgan konkrētiem piedāvājumiem, kurus var salīdzinoši viegli pārbaudīt, izvērtēt arī pēc četriem gadiem. Tomēr ir arī programmas ar vispārīgiem piedāvājumiem, solot atrisināt kādu problēmu vairāku desmitu gadu laikā. Tas, pētnieka prāt, nav "jēdzīgi".

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu