/nginx/o/2020/10/09/13401099t1h76e3.jpg)
1994.gada prāmja "Estonia" katastrofai veltītās dokumentālās filmas veidotājs Henriks Evertsons un filmas operators Zviedrijā atzīti par vainīgiem katastrofas upuru pēdējās atdusas traucēšanā, filmējot kuģa vraku. Filmā ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu" atklājās jauna informācija par Baltijas jūrā nogrimušo vraku.
Zviedrija, Somija un Igaunija 1995.gadā vienojās kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.
Zviedrijas pilsoņi režisors, žurnālists Henriks Evertsons un operators, jūras dzelmju eksperts Linuss Anderšons tika apsūdzēti par "Estonia" vraka neaizskaramības pārkāpšanu, jo 2019.gadā filmēja Baltijas jūras dzelmē dusošo vraku. 2021.gadā pirmās instances tiesa Gēteborgā abus filmas veidotājus attaisnoja, taču šī gada februārī apelāciju tiesa nolēma, ka lieta izskatāma atkārtoti.
Gēteborgas tiesa attaisnojošajā spriedumā atzina, ka abi apsūdzētie ir pārkāpuši minēto Zviedrijas likumu, bet nav saucami pie atbildības, jo tobrīd atradušies starptautiskajos ūdeņos uz kuģa ar Vācijas karogu un Vācija nav parakstījusi vienošanos par katastrofas upuru pēdējās atdusas vietu.
Apelāciju tiesa secināja, ka Zviedrijas likums tomēr attiecas uz vietējiem filmas veidotājiem.
Zviedrijas laikraksts "Aftonbladet", atsaucoties uz tiesas sniegto informāciju, ziņo, ka abiem vīriešiem piespriesti naudas sodi.
Evertsonam piespriests 22 400 Zviedrijas kronu (2088 eiro) liels naudassods, savukārt Anderšonam - 18 800 kronu (1752 eiro) apmērā, vēsta aģentūra "Reuters".
"Sabiedrības interesēs ir tas, lai tiktu saglabāta prāmja "Estonia" atdusas vietas neaizskaramība, jo tā ir daudzu cilvēku atdusas vieta. Nepieciešamībai aizsargāt atdusas vietu ir priekšroka pār izpausmes un informācijas brīvību," norādīts tiesas priekšsēdētāja paziņojumā.
Tiešsaistes žurnālā KLIK jau otrdien būs lasāma intervija ar Henriku Evertsonu!
Ko atklāja dokumentālās filmas veidotāji?
Filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019.gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni, filmēšanas gaitā atklāja nogrimušā kuģa korpusā četrus metrus lielu caurumu. Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem. Filmai ir sagatavota arī otrā daļa.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
Pēc filmas iznākšanas Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas dienests atjaunojis izmeklēšanu. Tā joprojām turpinās.
