Latvijas Pareizticīgo baznīca vēsturiski nav bijusi pakļauta Maskavai - starpkaru periodā tā bija principā suverēna, tāpēc grozījumi Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā atjaunos iepriekšējo baznīcas neatkarību, pauda Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).
Parlamentārietis uzskata, ka Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtie grozījumi Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā ir pareizs solis, tāpēc Nacionālā apvienība (NA) likumprojektu atbalstīs.
Vaicāts, vai viņš nesaredz riskus, valstij nosakot, kam baznīcai būtu jāpakļaujas, Dombrava atbildēja noliedzoši. Deputāts saprotot, ka teorētiski baznīca ir nodalīta no valsts, tomēr viņš uzskata, ka "faktiski baznīca darbojas valsts ietvaros, tāpēc ir svarīgi darboties kopīgā sinerģijā".
Arī deputāts Juris Pūce (AP) uzskata, ka prezidenta iniciatīva ir "laikā un vietā", turklāt viņš uzsvēra, ka likumprojekts ir apspriests ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu un Nacionālās drošības padomi, kā arī esot izvērtēti visi apstākļi.
Līdzīgi kā Nacionālās apvienības pārstāvis, arī Pūce pieminēja baznīcas neatkarīgo statusu starpkaru periodā. Likumprojekts skaidrāk fiksētu baznīcas tiesisko statusu. "Baznīcām ir savi likumi, un tās secīgi pieskaņo statūtus. Tāda kārtība ir noteikta likumā un ir pastāvējusi vienmēr," sacīja deputāts.
Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu un tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi, par to pēc tikšanās ar parlamenta frakciju vadību paziņoja Valsts prezidents.
Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar viņa piedāvāto likumu tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta Maskavas patriarha jebkāda vara pār baznīcu Latvijā.
