Pirmajā dienā pēc ierobežojumu Krievijas pilsoņiem iebraukt Baltijas valstīs un Polijā stāšanās spēkā Lietuvas robežsargi iebraukšanu valstī lieguši 26 Krievijas pilsoņiem, otrdien informēja Lietuvas Valsts robežsardzes dienestā.
Lietuvā šonedēļ nav ielaisti 26 Krievijas pilsoņi; Igaunijā - 20
Papildināts
Dienesta priekšnieka vietnieks Antants Montvīds Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka no pirmdienas pusnakts, kad spēkā stājās ierobežojumi, līdz otrdienas plkst.6 Lietuvā ieradies 1461 Krievijas pilsonis.
Sešiem no Krievijas pilsoņiem, kuriem liegta iebraukšana Lietuvā bija šīs valsts izsniegta vīza, četriem bija Francijas, vēl četriem - Vācijas izsniegtas vīzas, bet vēl trim Krievijas pilsoņiem, kas mēģināja iebraukt Lietuvā, bija Polijas izsniegtas vīzas, bet pārējiem vīzas bija izsniegusi Austrija, Grieķija, Ungārija un Itālija.
Montvīds piebilda, ka konflikti starp Lietuvas robežsargiem un Krievijas pilsoņiem, kuriem liegta iebraukšana valstī, nav izcēlušies.
Lietuvas robežsargi informēja, ka pirmdien Lietuvā ielaisti 1159 Krievijas pilsoņi, kas ir gandrīz par pusi mazāk nekā pirms nedēļas, kad Lietuvā ieradās 2141 Krievijas pilsonis.
Jau vēstīts, ka pirmdien spēkā stājās reģionāls aizliegums iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā lielai daļai Krievijas pilsoņu ar Šengenas zonas vīzām.
Iebraukšana Lietuvā ir atļauta tikai Krievijas pilsoņiem, kuri uzskatāmi par disidentiem, brīvības cīnītājiem, neatkarīgiem žurnālistiem un citiem cilvēkiem ar humāniem apsvērumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī diplomātiem, Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, jūrniekiem, cilvēkiem, kas dodas uz Kaļiņingradas apgabalu, un ilgtermiņa D kategorijas vīzas turētājiem.
Atbilstoši Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas lēmuma neļaut iebraukt šajās valstīs Krievijas pilsoņiem no 19.septembra Lietuvas Robežsardzes dienests tiks pilnvarots garantēt, ka Lietuvas un Eiropas Savienības ārējo robežu šķērso tikai tie Krievijas pilsoņi, kuri atbilst Lietuvas valdības noteiktiem kritērijiem.
Septembra sākumā Baltijas valstis un Polija vienojās, ka ceļošana uz Eiropas Savienību ir privilēģija, nevis cilvēktiesības, turklāt nav pieņemami, ka agresorvalsts pilsoņi var brīvi ierasties Eiropā, kamēr tās karavīri Ukrainā spīdzina un nogalina civiliedzīvotājus.
Tika nolemts, ka katra valsts atsevišķi līdz 19.septembrim noteiks nacionālus pagaidu ierobežojumus, ar kuriem tiek liegta Krievijas pilsoņu ierašanās Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta un biznesa mērķu dēļ.
Lietuva lēmumu īsteno, nosakot ārkārtējo situāciju uz valsts robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ārkārtējā situācija noteikta līdz 16.decembrim, bet to iespējams pagarināt.
Igaunija
Tikmēr Igaunijā pirmajā pusotrā dienā, kopš spēkā stājies aizliegums Igaunijā iebraukt lielai daļai Krievijas pilsoņu, nav ielaisti apmēram 20 Krievijas pilsoņu, ziņu aģentūrai DPA teicis Narvas robežkontroles punkta vadītājs Mareks Līva.
Viņš situāciju uz Igaunijas-Krievijas robežas raksturojis kā "diezgan normālu un mierīgu".
"Reakcija uz iebraukšanas aizliegumu ir bijusi mierīga, un robežkontroles punktos incidentu nav bijis," Līva teicis, piebilstot, ka Krievijas mediji ir ziņojuši par iebraukšanas noteikumu izmaiņām, tādēļ ceļotāji zina par jaunajiem noteikumiem.
Arī Latvijas un Lietuvas robežsargi nav ziņojuši par incidentiem pēc tam, kad pirmdien stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas iebraukšanu Baltijas valstīs un Polijā atļauj vien nelielai Krievijas pilsoņu daļai.
Trīs Baltijas valstis un Polija vienojās, ka Krievijas pilsoņiem ar Šengenas zonas vīzu robežas šķērsošana nav atļauta tūrisma, biznesa, sporta vai kultūras mērķiem.
Iebraukšana tiek atļauta, piemēram, politiskajiem disidentiem, Krievijas pilsoņiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja konkrētajā valstī, tālbraucējiem šoferiem un humānu apsvērumu dēļ.