Baida ar sankciju triecienu ekonomikai: atklāta Krievijas dezinformācijas operācija Latvijā (5)

Ietekmes operāciju "Meta" pamanīja, pateicoties domnīcas "Atlantic Council" dezinformācijas pētnieku komandai "DFRLab", kurā darbojas arī latviešu pētniece Nika Aleksejeva.

2022.gada augustā pētnieki atklāja nelielu dezinformatoru šūniņu, kas sastāvēja no sešiem viltus "Facebook" kontiem. Tie par naudu reklamēja ierakstus par briestošo enerģētikas krīzi Vācijā, kas saturēja aicinājumus atcelt Krievijas gāzes importam noteiktos ierobežojumus.

Kad to pētīt sāka "Meta" un Vācijas mediji, atklājās daudz plašāks dezinformācijas tīkls - 1633 konti, 703 "Facebook" lapas, 29 "Instagram" konti un viena "Facebook" grupa. To saturs propagandēja Kremļa intereses. Mērķauditorija bija ne vien Vācija, bet Francija, Lielbritānija, Itālija, Ukraina un Latvija (tiesa, Latvijas auditorijai bija paredzēts salīdzinoši neliels satura apjoms).

Galvenā tendence - aktivitātes bija vērstas uz to, lai Eiropā izplatītu pret Ukrainu vērstu noskaņojumu un kultivētu atbalstu Krievijas interesēm.

"DFRLab" norāda, ka tīkls daudzējādā ziņā atgādināja senākas Krievijas ietekmes operācijas - gan tādas, kuru pēdas tiešā ved uz Kremli, gan arī tādas, kuru autori tā arī nav noskaidroti, bet kuru radītais saturs saskan ar Kremļa interesēm reģionā. Šo operāciju galvenās pazīmes: prokremlisku, kā arī pret Ukrainu un pret Rietumiem vērstu vēstījumu amplificēšana, maksas reklāmu izmantošana, aicinājumi parakstīt petīcijas, satura pavairošana dažādās valodās, taču ar netipiskām gramatikas konstrukcijām, viltus profilu veidošana.

"Meta" publiskotie dati liecina, ka šīs kampaņas ietvaros sociālo tīklu reklāmās ieguldīti aptuveni 105 000 ASV dolāru.

"Meta" konstatēja, ka ietekmēšanas kampaņa tikusi vadīta no Krievijas, taču nepiedēvēja to Krievijas valdībai vai konkrētām institūcijām. 

Dezinformatori izlikās par populāriem Eiropas medijiem, tai skaitā "Der Spiegel", "The Guardian", "Bild" un ANSA, publicējot saites uz viltus domēniem ar līdzīgiem nosaukumiem.

Tie publicēja rakstus, kuros bija kritizēta Ukraina un ukraiņu bēgļi, slavināta Krievija un izteikti brīdinājumi, ka Krievijai noteiktās sankcijas rietumvalstīm atspēlēšoties.

Rakstus pēc tam tika popularizēti ar "YouTube" video palīdzību, kā arī dažādos citos sociālajos tīklos - "Facebook", "Instagram", "Telegram", "Twitter". Dezinformatori izmantoja arī petīciju vietnes "Change.org" un "Avaaz.com", kā arī blogošanas vietni "LiveJournal".

"DFRLab" analīze liecina, ka dažādām auditorijām domātais saturs bija atšķirīgs. Vācijā un Latvijā galvenais temats bija gaidāmās ekonomiskās grūtības, pie kurām novedīšot atteikšanās no Krievijas energoresursiem. Savukārt Francijā un Itālijā lielākais uzsvars likts uz to, ka jāizbeidz ieroču piegādes Ukrainai. Vēstījumu publicēšana sakrita ar laiku, kad attiecīgo valstu valdības pieņēma lēmumus par šiem jautājumiem. 

Vācijā arī tika popularizēts neliels pikets, kura rīkotāji apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki "slepkavo bērnus" Donbasā. Tas ir viens no Kremļa viltus ziņu naratīviem, kas tiek izmantots dažādās ar dezinformāciju saistītās aktivitātēs.

Vislielākie tēriņi vienai reklāmai bija ap 2000 dolāriem, un tā pasniedza Ukrainas "Azov" bataljona karavīrus kā nacisma simbolu izmantotājus. "Facebook" lietotājiem šī reklāma tika parādīta 500 000 līdz 600 000 reižu.

"DFRLab" iezīmē, ka sociālo tīklu lapām tika doti līdzīgi nosaukumi. Piemēram, 88 no 703 atklātajām "Facebook" lapām nosaukums sastāvēja no īpašības vārdiem ar pozitīvu nokrāsu, kam sekoja divi burti un viens cipars.

Vairākās valodās lapu nosaukumi saturēja frāzi "atvērtais viedoklis". Pētnieki atklāja divas šādas lapas, kas bija paredzētas Latvijas auditorijai. Vairāku citu lapu nosaukumos figurēja frāze ukraiņu valodā "Вільний народ" jeb "brīvā tauta". Citas lapas izlikās par oficiāliem mediju kontiem - tādas visbiežāk bija paredzētas Vācijas auditorijai.

Daudzas lapas izmantoja Vācijas laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" logo.