Sv, 4.12.2022.

Vācijas parlamentārieši nepiekrīt piešķirt patvērumu Krievijas dezertieriem

TVNET/LETA/UKRINFORM
Vācijas parlamentārieši nepiekrīt piešķirt patvērumu Krievijas dezertieriem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: AP/Scanpix

Vācijas parlamenta apakšpalātā Bundestāgā piecas no sešām frakcijām ir noraidījušas priekšlikumu nekavējoties piešķirt patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas izvairās no mobilizācijas armijā.

Balsojums par partijas "Kreisie" ("Die Linke") priekšlikumu notika ceturtdienas vakarā pirms pusnakts.

Partijas "Kreisie" grupa ierosināja "nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus nacionālajā un Eiropas līmenī" un piešķirt aizsardzības statusu Krievijas pilsoņiem pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātās daļējās mobilizācijas, lai Krievijas dezertieri un personas, kas grib izvairīties no kara Ukrainā, varētu bez šķēršļiem iekļūt Eiropas Savienības (ES) teritorijā, it īpaši Vācijā.

"Kreisie" nepieciešamību piešķirt tieši aizsardzības statusu motivēja ar to, ka tie, kas atsakās "piedalīties kara noziegumos Ukrainā", ir pakļauti augstam personīgam riskam, tostarp cietumsodam līdz 15 gadiem.

"Kreisie" ierosināja piešķirt aizsardzību arī Baltkrievijas un Ukrainas dezertieriem, jo "atteikšanās no karadienesta ir cilvēka tiesības".

"Jo vairāk cilvēku atteiksies no piedalīšanās karā, jo sarežģītāk būs turpināt nelikumīgo karu Ukrainā," paziņoja "Kreiso" deputāte Klāra Bingere, iesniedzot projektu Bundestāgā.

Opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības/Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) frakcija paziņoja, ka "ne prātā nenāk humāno vīzu piešķiršana Krievijas dezertieriem", turklāt Vācija jau ir devusi lielu humāno ieguldījumu, septiņu mēnešu laikā piešķirot patvērumu gandrīz miljonam ukraiņu bēgļu. Pašvaldības un brīvprātīgie neizturētu vēl lielāku bēgļu pieplūdumu.

CDU/CSU bloka deputāts Morics Opelts arī uzsvēra, ka ir svarīgi veikt drošības pārbaudes patvēruma pretendentiem no Krievijas, īpaši ņemot vērā esošo situāciju. "Krievijas dezertieru uzņemšanai nav jārada drošības riski mūsu valstij," viņš uzsvēra, arī atzīmējot, ka lēmumam šajā jautājumā jāatbilst kopējai Eiropas pieejai.

"Kreiso" priekšlikumu neatbalstīja arī labēji radikālā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), bet pavisam citu iemeslu dēļ. AfD uzskata, ka šāda "sabotāža" tikai saniknotu Putinu un padarītu Vāciju par ''konflikta" pusi, kā arī būtu izdevīga Kremlim. Vācijā varētu ierasties Kaukāza tautu pārstāvji, pārsvarā musulmaņi, kas AfD nepavisam nepatiktu.

Daži Vācijas politiķi, tostarp no valdošās koalīcijas partijām, atbalsta patvēruma piešķiršanu atsevišķiem Krievijas dezertieriem. Vācijas Iekšlietu ministrija tomēr uzsver, ka lēmumi tiks pieņemti katrā konkrētajā gadījumā un pēc aizsardzību lūdzošās personas rūpīgas pārbaudes.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu