Ģepolitikas pētījumu centra direktors un RSU asociētais profesors Dr. Māris Andžāns skaidro, ka, pateicoties «Jaunās Vienotības» uzvarai 14. Saeimas vēlēšanās, sagaidāms, ka Latvijas ārpolitiskais un drošības virziens turpināsies. Tāpēc, no Latvijas ģeopolitiskās orientācijas viedokļa, šīs vēlēšanas vērtējamas kā garlaicīgas.
Andžāns uzsver, ka Krievija šobrīd ir pārāk aizņemta ar karu Ukrainā un citiem problēmjautājumiem bijušajās padomju republikās. Tāpēc Krievijas interešu ietekme, visticamāk, neraksturos 14. Saeimas darbu. Lielākajai daļai politisko partiju, kas iekļuvušas Saeimā, ir stingra transatlantiskā pozīcija, un tās ir noskaņotas Eiropeiski.
Kā jūs vērtējat «Stabilitātei» panākumus un «Saskaņas» neveiksmīgo startu 14. Saeimas vēlēšanās? Vai varam runāt par krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju radikalizāciju?
Kopumā, «Stabilitātei!» veiksmīgais starts un krievvalodīgo balss ir lielākais pārsteigums šajās vēlēšanās. Jāņem vērā, ka «Saskaņa» uzvarēja 13. Saeimas vēlēšanās. Es nedomāju, ka krievvalodīgais vēlētājs ir radikalziējies. Krievvalodīgie jebkurā gadījumā nav viendabīgi, un pārstāv dažādas intereses.
«Saskaņa» nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Cits piemērs šī gada 9. un 10. gada maija notikumi. Turklāt šo elektorāta daļu raksturo arī apjukums, ņemot vērā Krievijas mediju telpas un interneta resursu ierobežoto pieejamību Latvijā. Visbeidzot, «Saskaņu» raksturo arī harizmātisku līderu trūkums. Daudzi krievvalodīgie uzskatīja, ka «Saskaņa» neiestājās par viņu interesēm. «Stabilitātei!» piedāvāja alternatīvu.
Krievijas karš Ukrainā ir daudz ko mainījis arī Latvijas politikā.
Vai pēc vēlēšanu rezultātiem varam izdarīt secinājumus par Krievijas ietekmi Latvijas iekšpolitikā?
Krievija šobrīd ir ļoti aizņemta ar citām lietām un nav īpaši reaģējusi uz Latvijas ārpolitiku, kas akīvi nostāja un pretdarbojas Krievijas karam Ukrainā. Krievijai interesē Baltija, bet šobrīd fokuss ir uz Ukrainu un citām bijušajām padomju republikām. Kaukāza reģionā aktuāls jautājums par Armēniju, kas šobrīd ir vīlusies Kolektīvās drošības līguma organizācijā. Svarīgs jautājums arī par Moldovu, kas turpina tuvoties ES. Centrālāzijā arī redzamas dažādas problēmas - Tadžikistānas un Kirgiztānas konflikts, Kazahstāna arī satraukusies par Krievijas interesēm.
Kaut ko ietekmēt Latvijā Krievijai šobrīd nav prioritāte.
Vai «oligarhu» partiju atgriešanās Latvijas iekšpolitikā varētu kaut ko mainīt Latvijas ārpolitikā, piemēram, saistībā ar ES?
Es tā nedomāju. Šīm partijām ir garantēta vieta opozīcijā tieši tāpēc, ka tās nenorobežojas no saviem vadītājiem. Es neredzu lielas iespējas nevienā no koalīciju variantiem, ka šo cilvēku interesēm varētu būt nopietna ietekme. Nav skaidrs, vai no opozīcijas rindām viņi vispār varēs ko ietekmēt. Drīzāk tikai izteikt savu viedokli. Lielākajai daļai politisko partiju, kas iekļuvušas Saeimā, ir stingra transatlantiskā pozīcija, un tās ir noskaņotas Eiropeiski.
/nginx/o/2022/05/17/14556762t1hea91.jpg)