Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora pienākumu izpildītājs un RSU docents Dr. Kārlis Bukovskis skaidro, ka Latvijas vēlētājs ir raibs kā dzeņa vēders. Viņaprāt, vēlēšanas atspoguļoja Latvijas sabiedrības viedokļu dažādību, kas skaidro arī lielo 14. Saeimā iekļuvušo partiju skaitu. Tas Latvijas politikā nav nekas jauns.
Nemainīgi saglabāšoties Latvijas ģepolitiskais kurss uz Rietumiem. Ekspresintervijā ar TVNET Bukovskis runā par niansēm, kuras atšķirs 14. Saeimu no iepriekšējā sasaukuma.
Jaunajā Saeimas sasaukumā arī Eiroskeptiskas partijas
Kad vaicājam, kas atšķirs 13. Saeimu no jaunā sasaukuma, viņš skaidro, ka dažas no partijām - piemēram, ZZS - tagad ir kļuvušas daudz eiropeiskākas, nekā tās bijušas iepriekšējo Saeimas sasaukumu ietvaros.
«Ja pirms 13. Saeimas vēlēšanām ZZS bija raksturīgs viegls flirts ar eiroskepticismu, tad šoreiz tas partijas programmā netika iekļauts.»
Tāpēc Saeimā iekļuvušās partijas īsti neesot novilkušas «sarkanās līnijas» koalīcijas veidošanā ar ZZS.
«Saskaņas» rezultāts, savukārt, parāda Krievijas kara Ukrainā atbalsi Latvijā. Tagad norisinoties cīņa par «Saskaņas» mantojumu. Tajā aktīvi iesaistījušies dažādi populistiski spēki.
«Stabilitātei!» uzstādījumos parādās skaidra eirosekptiska pozīcija un slēpta pro-Kremliskā pozīcija.
Turklāt šī partija izmanto «populistu standartu», solot, ka citi politiķi tiks likti cietumā un ka pret viņiem tiks vērstas sankcijas par neizdarību.
Latviju sasniedzis Eiropas populisma vilnis
Kaut arī Bukovskis atzīst, ka populistisks komunikācijas stils Latvijas partijām raksturīgs jau ilgstoši, to politika lielākoties līdz šim nav bijusi populistiska satura. Tomēr Latviju beidzot sasniegušas Rietumeiropas populisma vēsmas.
Tomēr svarīgi, ka Latvijā nav aktuāls jautājums par vai pret dalību ES un NATO, kā tas vērojams Rietumeiropā. Tādas idejas turpina izplatīt tikai pro-Kremliski spēki, turklāt diez gan atklātā veidā.
Latvijā aktuāls jautājums ir par liberāldemokrātiskām un konservatīvajām vērtībām.
Viņš velk paralēles ar nesenajām parlamenta vēlēšanām Itālijā. Rezultātus tur no vienas puses raksturo Eiropeisks un NATO labvēlīgs skatījums, kas vienlaikus jaucas ar gandrīz ekstrēmām vērtībām. Līdzīga ir šobrīd vērojama arī Latvijā.
Bukovskis uzsskata, ka katrai revolūcijai seko kontrarevolūcija. Tas, ko mēs redzējām Latvijā 13. Saeimas ietvaros, ir liberālo vērtību uzvaras gājiens. Tomēr ir daļa sabiedrības, kas tam netiek līdzi un tam nepiekrīt. Principā, Nacionālās Apvienības, «Stabilitātei!» un ZZS rezultāti parād konservatīvo vērtību nozīmī Latvijas sabiedrībā. Tā ir pavisam normāla demokrātiskā procesa daļa.
Latvijā joprojām balso par personībām, nevis partijas brendu
Arī šajās vēlēšanās nozīmīgu lomu spēlējušas tieši personības. Bukovskis kā konkrētu piemēru min «Konservatīvos», kas neieguva vietas 14. Saeimā, kaut arī Latvijā tieši šīs partijas pārstāvētā vērtību sistēma saņem vislielāko piekrišanu. Partijas kampaņa, kas vēlētājam saistījās tikai ar vienu vai divām personām, nebija pietiekama, lai sasniegtu 5% slieksni. Savukārt «Latvija Pirmajā vietā» pierāda, ka līdera seja var būt pietiekams iemesls, lai balsotu par viņa pārstāvēto partiju.
Noslēgumā Bukovskis norāda, ka Latvijas partijām nav raksturīgs masveidīgums, jo Latvijas demokrātijas kultūra ir veidojusies 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimta sākumā, paralēli attīstoties moderanjiem komnukācijas līdzekļiem.
Tāpēc Latvijā joprojām balso par cilvēkiem un sejām, nevis partijas brendu.
/nginx/o/2022/05/17/14556762t1hea91.jpg)